16, 17 vai 18 collu diski: kā riteņu izmērs ietekmē degvielas patēriņu?

Lielāki diski ir viena no pamanāmākajām automobiļa vizuālajām izmaiņām. Pāreja no 16 uz 17 vai 18 collu diskiem var padarīt auto sportiskāku, aizpildīt riteņu arkas un uzlabot stūres reakcijas sajūtu. Tieši tāpēc lielāki riteņi bieži tiek piedāvāti dārgākās un sportiskākās komplektācijās.

Taču pēc riteņu maiņas autovadītāji reizēm pamana arī mazāk patīkamas izmaiņas: cietāku gaitu, skaļāku riepu troksni, lēnāku paātrinājumu un nedaudz lielāku degvielas patēriņu. Citi savukārt nekādu patēriņa starpību nenovēro.

Iemesls ir vienkāršs — degvielas patēriņu nenosaka tikai diska diametrs. Divi 18 collu riteņu komplekti var būt pilnīgi atšķirīgi pēc masas, riepas platuma, gumijas sastāva, aerodinamikas un rites pretestības. Viegls 18 collu kaltais disks ar efektīvu riepu noteiktos apstākļos var izrādīties labāks par smagu 17 collu komplektu ar neefektīvām riepām.

Tādēļ profesionāls salīdzinājums nedrīkst aprobežoties ar jautājumu “cik collas?”. Jāvērtē viss riteņa komplekts: disks, riepa, kopējais diametrs, masa, platums, riepas energoefektivitāte un atbilstība konkrētajam automobilim.

Vadītāja īsais secinājums jau sākumā: lielāki diski bieži palielina patēriņu, taču ne jau paša diametra dēļ. Galvenie vaininieki parasti ir lielāks svars, platākas riepas, augstāka rites un aerodinamiskā pretestība.

Ātrā atbilde: vai 18 collu diski patērē vairāk nekā 16 collu diski?

Ražotāja piedāvātās 16, 17 un 18 collu versijas parasti saglabā līdzīgu visa riteņa ārējo diametru. Palielinoties diskam, riepas sānu mala kļūst zemāka. Šo principu sauc par riteņu izmēra palielināšanu jeb plus sizing.

Diska diametrs un visa riteņa diametrs nav viens un tas pats

Runājot par 16 vai 18 collu riteņiem, mēs parasti nosaucam tikai metāla diska diametru. Taču automobilis ripo uz visa riteņa — diska kopā ar riepu.

Ja diska diametrs tiek palielināts, riepas profils parasti tiek samazināts, lai saglabātu līdzīgu kopējo riteņa diametru. Tas ir nepieciešams, lai būtiski nemainītos pārnesumu attiecības, klīrenss, spidometra rādījums un vieta riteņa arkā.

Šie izmēri ir tikai ilustratīvs piemērs. Konkrētajam automobilim drīkst izmantot tikai ražotāja apstiprinātus vai tehniski atbilstošus izmērus.

Ko nozīmē 205/55 R16?

Riepu izmēra apzīmējums sākumā var šķist sarežģīts, taču katrai tā daļai ir konkrēta nozīme.

Svarīgi saprast, ka skaitlis 55 nav 55 milimetri. Tas ir procents no riepas platuma. Tāpēc 225/45 riepas sānu mala nav tāda pati kā 205/45 riepas sānu mala.

16, 17 un 18 collu riteņu vispārīgais salīdzinājums

Tabula raksturo tipiskas tendences, nevis absolūtus noteikumus. Konkrēts viegls 18 collu komplekts var būt komfortablāks un ekonomiskāks par smagu, sliktas kvalitātes 17 collu komplektu.

1. Riteņa masa: svarīgs, bet bieži nepareizi saprasts faktors

Lielāka diametra disks bieži sver vairāk, jo tam nepieciešams vairāk materiāla. Arī platāka riepa var būt smagāka. Rezultātā viena riteņa komplekta masa var pieaugt par vairākiem kilogramiem.

Četri papildu kilogrami uz viena riteņa nozīmē 16 kilogramus visam automobilim. Šis svars nav tikai parasta bagāža — liela tā daļa atrodas rotējošās un neatsperotās detaļās.

Lielāka masa visvairāk ietekmē braukšanu, kurā auto bieži paātrinās un bremzē. Tāpēc riteņu svara starpība pilsētā var būt jūtamāka nekā vienmērīgā šosejas braucienā.

2. Rotējošā masa un inerces moments

Lai auto paātrinātos, motoram jāpaātrina ne tikai pats automobilis, bet arī jāiegriež riteņi. Jo lielāka riteņa masa un jo tālāk šī masa atrodas no rotācijas centra, jo vairāk enerģijas nepieciešams riteņa iegriešanai.

Tāpēc divi riteņi ar vienādu kopējo masu var uzvesties atšķirīgi. Ja vienam lielāka masas daļa atrodas diska ārējā malā, tā rotācijas inerce var būt augstāka.

Šī ietekme internetā reizēm tiek pārspīlēta. Vienmērīgā ātrumā riteņus vairs nav nepārtraukti jāpaātrina, tāpēc šosejā lielāka nozīme var būt riepas rites pretestībai un riteņa aerodinamikai. Rotējošā masa īpaši svarīga kļūst pilsētā un dinamiskā braukšanā.

3. Neatsperotā masa un braukšanas komforts

Ritenis, riepa, bremžu detaļas un daļa balstiekārtas atrodas zem atsperēm. Šo masu sauc par neatsperoto masu.

Jo smagāks ritenis, jo grūtāk balstiekārtai to kontrolēt uz bedraina ceļa. Ritenim jāspēj ātri pārvietoties uz augšu un leju, vienlaikus saglabājot kontaktu ar ceļa segumu.

Smags un zema profila riteņu komplekts var padarīt gaitu cietāku un palielināt slodzi uz buksēm, lodbalstiem, amortizatoriem un citiem balstiekārtas mezgliem. Tas ne vienmēr tieši palielina degvielas patēriņu, bet ietekmē kopējās auto uzturēšanas izmaksas.

4. Riepas platums un rites pretestība

Pārejot uz lielāku disku, bieži tiek uzstādīta platāka riepa. Piemēram, 205 mm platas riepas vietā var parādīties 225 vai 235 mm riepa.

Platāka riepa var palielināt gaisa pretestību un bieži tiek izgatavota ar sportiskāku gumijas sastāvu, stingrāku karkasu un lielāku saķeres prioritāti. Tas var paaugstināt rites pretestību.

Tomēr apgalvojums “platāka riepa vienmēr vairāk patērē” būtu pārāk vienkāršots. Rites pretestību nosaka riepas konstrukcija, materiāli, protektors, spiediens, temperatūra un slodze. Divas vienāda izmēra riepas var būtiski atšķirties pēc energoefektivitātes.

5. Riepu Eiropas marķējums ir svarīgāks par collu skaitu

Eiropas riepu marķējumā viena no galvenajām pozīcijām ir degvielas vai enerģijas efektivitāte, ko nosaka riepas rites pretestība. Tā tiek attēlota klasēs no A līdz E.

Marķējumā atsevišķi tiek norādīta arī bremzēšanas saķere uz slapja seguma un ārējais rites troksnis. Ziemas riepām var būt sniega vai ledus piemērotības simboli.

Tas nozīmē, ka divas 225/45 R17 riepas var radīt atšķirīgu patēriņu. Viena var būt orientēta uz zemu rites pretestību, otra — uz maksimālu sportisku saķeri.

Pērkot riepas, burts uz energoefektivitātes marķējuma bieži pasaka vairāk par iespējamo patēriņu nekā diska diametrs vien.

6. Riteņu aerodinamika

Riteņi atrodas gaisa plūsmā un griežas lielā ātrumā. To spieķi, atvērumi un forma ietekmē gaisa kustību ap riteņa arku un bremzēm.

Ļoti atvērts sporta disks var labi dzesēt bremzes, bet radīt citu gaisa pretestību nekā gandrīz slēgts aerodinamisks disks. Tāpēc daudzi elektroauto tiek aprīkoti ar daļēji slēgtiem diskiem vai aerodinamiskiem uzliktņiem.

Diska dizaina ietekme visvairāk izpaužas lielākā ātrumā. Pilsētā galvenā nozīme biežāk būs riteņa masai un atkārtotai paātrināšanai, bet uz šosejas arvien svarīgāka kļūst gaisa pretestība.

7. Kopējais diametrs, pārnesumu attiecība un spidometrs

Ja pēc disku maiņas saglabājas gandrīz tāds pats visa riteņa ārējais diametrs, pārnesumu attiecība būtiski nemainās. Tieši tā darbojas korekti izvēlēts plus sizing.

Ja tiek uzstādīts arī ievērojami lielāks ārējais riepas diametrs, pie viena faktiskā ātruma motors var griezties ar nedaudz zemākiem apgriezieniem. Teorētiski tas noteiktos režīmos var palīdzēt ekonomijai, taču vienlaikus auto kļūst grūtāk paātrināt un motors var biežāk darboties nepiemērotā slodzē.

Pārāk liela ārējā diametra maiņa var radīt neprecīzu spidometra un nobraukuma rādījumu, samazināt vietu riteņu arkās un ietekmēt ABS, stabilitātes kontroles, pilnpiedziņas un vadītāja palīgsistēmu darbību.

8. Riepu spiediens var izrādīties svarīgāks par izmēru

Pat ekonomiska riepa ar pārāk zemu spiedienu deformējas vairāk un rada lielāku rites pretestību. Tādēļ nepareizi piepumpēts 16 collu komplekts var patērēt vairāk nekā pareizi piepumpēts 18 collu komplekts.

Spiediens jāpārbauda aukstām riepām un jāpielāgo automobiļa ražotāja norādēm. Priekšējai un aizmugurējai asij var būt paredzētas atšķirīgas vērtības, īpaši pilnībā piekrautam automobilim.

Arī riteņu savirze un balstiekārtas stāvoklis ietekmē riepu rites pretestību un nodilumu. Ja auto velk uz vienu pusi vai riepas nodilst nevienmērīgi, tikai jauna riteņu komplekta uzstādīšana problēmu neatrisinās.

Kur lielāku riteņu ietekme būs jūtamāka — pilsētā vai uz šosejas?

Praktisks degvielas izmaksu piemērs

Apskatīsim hipotētisku piemēru. Ar 16 collu riteņiem auto vidēji patērē 6,6 l/100 km, bet pēc pārejas uz smagāku un platāku 18 collu komplektu — 6,9 l/100 km.

Starpība ir 0,3 litri uz 100 kilometriem. Pie 15 000 km gada nobraukuma tas nozīmē 45 papildu litrus.

Šis ir tikai hipotētisks aprēķins, nevis garantēta starpība starp visiem 16 un 18 collu riteņiem. Reālajā dzīvē patēriņš var mainīties mazāk, vairāk vai nemainīties vispār.

Degviela nav vienīgā papildu izmaksa

Lielāku riteņu finansiālā ietekme nebeidzas degvielas uzpildes stacijā. Jāvērtē arī riepu cena, bojājumu risks un balstiekārtas izmaksas.

Latvijas ceļu apstākļos viena bojāta zema profila riepa vai saliekts disks var maksāt vairāk nekā gada degvielas patēriņa starpība. Tādēļ kopējās izmaksas jāvērtē plašāk par dažām litra desmitdaļām.

Komforts: lielāka riepas sānu mala darbojas kā papildu amortizācija

Riepas sānu mala ir elastīga un absorbē daļu no ceļa nelīdzenumiem. 16 collu ritenim ar augstāka profila riepu parasti ir lielāka deformācijas rezerve nekā 18 collu ritenim ar zema profila riepu.

Tāpēc mazāks disks ar augstāku riepu bieži brauc klusāk un mīkstāk. Tas var būt īpaši jūtams uz bedraina asfalta, bruģa un grants ceļiem.

Zemāka profila riepa parasti ātrāk nodod stūres kustību ceļam, tādēļ auto var šķist precīzāks. Taču vienlaikus salonā nonāk vairāk triecienu un vibrāciju.

Vadāmība: vai lielāks disks vienmēr nozīmē labāku saķeri?

Lielāks disks bieži tiek kombinēts ar zemāka profila un platāku riepu. Stingrāka sānu mala var samazināt riepas deformāciju pagriezienā un uzlabot stūres reakciju.

Taču saķeri nenodrošina disks. To nodrošina riepas gumijas sastāvs, protektors, temperatūra, spiediens un ceļa segums. Lēta vai nolietota 18 collu riepa var būt ievērojami sliktāka par kvalitatīvu 16 collu riepu.

Platāka riepa arī nav automātiski labāka visos apstākļos. Dziļā ūdenī, sniegā vai uz irdena seguma tās uzvedība var atšķirties no šaurākas riepas.

Vai ziemai labāk izvēlēties mazākus diskus?

Daudzi autovadītāji ziemai izvēlas mazāku ražotāja apstiprinātu diska izmēru un augstāka profila riepu. Tam ir vairāki praktiski iemesli.

Mazāka izmēra ziemas riepas bieži maksā mazāk, riepas sānu mala labāk absorbē bedres, bet šaurāks izmērs noteiktos sniega apstākļos var būt praktiskāks. Turklāt ziemā diski biežāk saskaras ar sāli, bedrēm un sniega slēptiem šķēršļiem.

Tomēr mazāku disku nevar izvēlēties patvaļīgi. Tam jāietilpst ap bremžu suportiem, jābūt pareizam slodzes indeksam, platumam, iznesumam un stiprinājumu parametriem.

Hibrīdi un elektroauto: kāpēc riteņu izvēle ir īpaši svarīga?

Hibrīda vai elektroauto efektivitāti īpaši ietekmē rites un aerodinamiskā pretestība. Elektroauto gadījumā lielāks enerģijas patēriņš tieši samazina ar vienu uzlādi nobraucamo attālumu.

Tādēļ vienam un tam pašam elektroauto ražotājs bieži norāda atšķirīgu nobraukumu atkarībā no riteņu komplekta. Lielāki sportiskie diski var būt platāki, smagāki un aerodinamiski atvērtāki.

Rekuperācija bremzējot spēj atgūt daļu kustības enerģijas, bet ne visu. Tāpēc smagāku riteņu atkārtota paātrināšana joprojām rada papildu enerģijas patēriņu.

Elektroauto lielā masa un tūlītējais griezes moments var arī paātrināt riepu nodilumu, ja vadītājs bieži strauji paātrinās. Lielāku un dārgāku riepu nomaiņa tad kļūst par būtisku ikdienas izmaksu daļu.

Kad lielāki diski ir pamatota izvēle?

Lielāki diski nav slikta izvēle, ja vadītājs apzinās kompromisus. Problēma rodas tad, ja tos iegādājas tikai izskata dēļ, neņemot vērā masu, riepu cenu un atbilstību automobilim.

Kad 16 vai 17 collas būs saprātīgākas?

Mazāks ražotāja apstiprināts izmērs parasti ir piemērotāks vadītājam, kurš vēlas zemākas izmaksas, komfortablāku gaitu un lielāku aizsardzību pret bedrēm.

16 collas bieži būs praktiska izvēle ikdienas pilsētas auto, savukārt 17 collas var nodrošināt labu kompromisu starp komfortu, izskatu un stūres reakciju.

Tomēr dažiem lieliem vai jaudīgiem auto 16 collu diski tehniski neder lielo bremžu dēļ. Tāpēc mazākais izmērs vienmēr jāmeklē konkrētā auto apstiprināto izmēru sarakstā.

Lietoti un neoriģināli diski: ko obligāti pārbaudīt?

Diska diametrs ir tikai viens no daudziem parametriem. Arī tad, ja disks fiziski pieskrūvējas automobilim, tas vēl nenozīmē, ka tas ir tehniski piemērots.

Nepareizs iznesums var mainīt riteņa novietojumu arkā, palielināt slodzi uz gultņiem, izraisīt beršanos pret balstiekārtu vai spārnu un mainīt auto vadāmību.

Lietotiem diskiem jāpārbauda plaisas, metinājumi, deformācijas, korozija un stiprinājumu vietas. Skaists pārkrāsojums var noslēpt iepriekšēju remontu.

Biežākie mīti par disku izmēru

Mini tests: kurš riteņu izmērs tev ir piemērotāks?

14 dienu eksperiments: salīdzini divus riteņu komplektus

Ja tev ir divi sezonālie riteņu komplekti ar atšķirīgu izmēru, vari veikt praktisku salīdzinājumu. Vislabāk to darīt laikā, kad laikapstākļi ir līdzīgi un abas riepas ir sezonai atbilstošas.

Pat šāds tests nebūs laboratoriski precīzs, jo riepu modeļi un laikapstākļi var atšķirties. Tomēr tas var parādīt, kā abi konkrētie komplekti darbojas tavā ikdienas maršrutā.

Vienkārša riteņu izvēles shēma

Secinājums: ekonomiju nosaka viss riteņa komplekts, nevis collu skaits

Pāreja no 16 uz 17 vai 18 collu diskiem bieži palielina degvielas vai enerģijas patēriņu, jo lielākais disks tiek kombinēts ar platāku riepu un smagāku, aerodinamiski atvērtāku komplektu. Taču šī nav universāla likumsakarība.

Patēriņu nosaka pilna riteņa masa, rotācijas inerce, riepas konstrukcija, rites pretestība, platums, spiediens, savirze un diska aerodinamika. Tāpēc kvalitatīvs un viegls lielāka izmēra komplekts var būt efektīvāks par smagu un nepiemērotu mazāku komplektu.

Ja galvenā prioritāte ir zemākas izmaksas, komforts un praktiskums, mazākais ražotāja apstiprinātais izmērs bieži būs saprātīgākā izvēle. Ja svarīgāka ir stūres reakcija, lielu bremžu ietilpināšana vai automobiļa izskats, lielāks disks var būt pamatots kompromiss.

Pirms pirkuma salīdzini ne tikai disku cenas, bet arī riepu cenu, riteņa masu, energoefektivitātes marķējumu un iespējamo bojājumu risku. Tieši tur bieži slēpjas lielākā izmaksu starpība.

Vadītāja pēdējais secinājums: automobilis nepatērē vairāk tikai tāpēc, ka uz diska rakstīts “18 collas”. Tas patērē vairāk tad, ja jaunais riteņu komplekts ir smagāks, platāks un grūtāk ripināms.