LV 
EN 
RU 
Informācija pārbaudīta 2026. gada 28. jūlijā. Eiropas Komisijas piedāvātais 90% mērķis vēl nav galīgi pieņemts. Kamēr Eiropas Parlaments un ES Padome nav vienojušies un jaunais regulējums nav publicēts, juridiski spēkā paliek pašreizējais 100% samazinājuma mērķis no 2035. gada.
Vēl nesen stāsts šķita samērā vienkāršs. No 2035. gada Eiropas Savienībā jauniem vieglajiem automobiļiem un furgoniem jābūt bez CO₂ emisijām no izpūtēja. Tātad jaunu benzīna un dīzeļa auto ēra beigsies, bet tirgus pāries uz elektroauto un ūdeņraža transportlīdzekļiem.
Tad Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu priekšlikumu. Tajā 100% samazinājuma mērķi no 2035. gada piedāvāts aizstāt ar 90% mērķi, atlikušo daļu kompensējot ar Eiropas Savienībā ražotu zema oglekļa tēraudu, e-degvielām un noteiktām biodegvielām.
Ziņu virsrakstos tas ātri pārvērtās daudz skaļākos apgalvojumos: “iekšdedzes auto aizliegums atcelts”, “dīzelis ir izglābts”, “elektroauto pāreja izgāzusies” vai, pretēji, “nekas vispār nav mainījies”.
Patiesība atkal atrodas pa vidu. Priekšlikums tiešām būtu būtiska politikas maiņa, jo pirmo reizi pēc 2035. gada tas varētu atstāt oficiālu vietu arī automobiļiem ar izpūtēja emisijām. Taču tas nav pilnīgs pagrieziens atpakaļ uz benzīna un dīzeļa pasauli.
Turklāt vēl nekas nav galīgi izlemts. Komisija ir iesniegusi priekšlikumu, bet gala noteikumus kopīgi pieņem Eiropas Parlaments un ES Padome. Teksts var tikt mainīts, papildināts, ierobežots vai pat noraidīts.
Īsais secinājums jau sākumā: 2035. gads nav datums, kad Latvijā aizliegs braukt ar benzīna vai dīzeļa auto. Strīds ir par to, kādus jaunus automobiļus autoražotāji pēc šī datuma varēs piedāvāt ES tirgū un kā tiks aprēķinātas to vidējās emisijas.
Kas šobrīd juridiski ir spēkā?
Pašreiz spēkā esošais ES regulējums paredz, ka no 2035. gada jaunu vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerctransporta līdzekļu vidējām CO₂ emisijām jābūt samazinātām par 100% salīdzinājumā ar noteikto 2021. gada atskaites līmeni.
Praksē tas nozīmē 0 g CO₂/km mērķi jaunajam autoparkam. Tāpēc parasti to raksturo kā jaunu benzīna un dīzeļa automobiļu tirdzniecības beigas.
Juridiskais mehānisms gan nav uzrakstīts kā vienkāršs teikums “iekšdedzes dzinēji ir aizliegti”. Regula nosaka autoražotāju jauno automobiļu parka vidējo emisiju mērķus un soda maksājumus par to pārsniegšanu.
| Periods | Pašreizējais regulējums | Ko tas nozīmē? |
|---|---|---|
| 2025.–2029. gads | 15% emisiju samazinājums pret 2021. gada līmeni | Ražotājiem jāpalielina zemu un nulles emisiju modeļu īpatsvars |
| 2030.–2034. gads | 55% samazinājums jaunajiem vieglajiem auto | Tirgū vajadzīgs ļoti liels elektroauto un citu bezemisiju modeļu īpatsvars |
| No 2035. gada | 100% samazinājums jeb 0 g CO₂/km | Jauniem modeļiem faktiski jābūt bez izpūtēja CO₂ emisijām |
Ko piedāvā jaunais Eiropas Komisijas priekšlikums?
Eiropas Komisijas 2025. gada decembra priekšlikums paredz no 2035. gada 100% mērķi aizstāt ar 90% izpūtēja emisiju samazinājuma mērķi.
Atlikušos desmit procentpunktus ražotājiem vajadzētu kompensēt ar īpašiem kredītiem:
• līdz septiņiem procentpunktiem — izmantojot Eiropas Savienībā ražotu zema oglekļa tēraudu;
• līdz trim procentpunktiem — izmantojot noteiktajām prasībām atbilstošas e-degvielas un biodegvielas;
• kopējā sistēma joprojām saglabātu ļoti spēcīgu tirgus signālu elektroauto un citiem bezemisiju transportlīdzekļiem.
Komisija norāda, ka šāda pieeja pēc 2035. gada varētu atstāt lomu plug-in hibrīdiem, range extender automobiļiem, vieglajiem hibrīdiem un arī daļai klasisku iekšdedzes modeļu.
Taču vārdi “varētu atstāt lomu” nenozīmē, ka autoražotāji varēs turpināt pārdot pašreizējo benzīna un dīzeļa modeļu klāstu bez ierobežojumiem.
Svarīgākais: 90% šobrīd ir Komisijas priekšlikums, nevis galīgi pieņemts likums. Kamēr likumdošanas process nav pabeigts, juridiski spēkā paliek 100% mērķis.
90% mērķis nenozīmē, ka 10% jauno auto būs dīzeļi
Šis ir viens no svarīgākajiem pārpratumiem visā diskusijā.
90% emisiju samazinājums ir autoražotāja jauno automobiļu parka vidējais mērķis. Tas nav vienkāršs automobiļu skaita sadalījums, kurā 90 no 100 automobiļiem ir elektriski, bet desmit drīkst būt jebkādi benzīna vai dīzeļa modeļi.
Rezultāts būs atkarīgs no katra automobiļa sertificētajām emisijām, pārdoto modeļu skaita un kredītu sistēmas.
| Ļoti vienkāršots piemērs | Bezemisiju auto | Citi auto | Vidējais rezultāts |
|---|---|---|---|
| A | 90 auto ar 0 g/km | 10 auto ar 100 g/km | 10 g/km |
| B | 80 auto ar 0 g/km | 20 auto ar 50 g/km | 10 g/km |
| C | 50 auto ar 0 g/km | 50 auto ar 20 g/km | 10 g/km |
Tabula tikai ilustrē matemātisko principu. Reālajā regulējumā atskaites līmeņi, ražotāju mērķi, sertifikācijas procedūras un kredīti ir daudz sarežģītāki.
Pareizais formulējums nav “10% jauno auto drīkstēs būt benzīna”. Pareizāk būtu teikt: ražotāja pārdoto jauno automobiļu vidējām emisijām būs jābūt aptuveni par 90% zemākām nekā atskaites līmenim, papildus izmantojot regulā paredzētos kredītus.
Vai tas nozīmē, ka jauns benzīna auto pēc 2035. gada būs iespējams?
Ja Komisijas priekšlikums tiktu pieņemts pašreizējā formā, teorētiski — jā. Ražotāju piedāvājumā varētu saglabāties noteikti automobiļi ar izpūtēja emisijām.
Tomēr to daudzums un veids būtu ļoti ierobežots ar kopējo 90% mērķi.
Daudz ticamāks tirgus sastāvs būtu:
• liels akumulatoru elektroauto īpatsvars;
• noteikts ūdeņraža automobiļu īpatsvars, ja šī tehnoloģija attīstīsies;
• plug-in hibrīdi ar ļoti zemām sertificētajām emisijām;
• elektriski range extender automobiļi ar nelielu iekšdedzes ģeneratoru;
• atsevišķi ļoti efektīvi pilnie vai vieglie hibrīdi;
• neliels īpašu iekšdedzes modeļu apjoms, kuru emisijas ražotājs spēj kompensēt savā kopējā autoparkā.
Liels benzīna SUV ar augstām emisijām autoražotājam “izmaksās” daudz vairāk nekā mazs un efektīvs hibrīds. Tāpēc, pat ja juridiski vieta iekšdedzes auto saglabāsies, tirgus izvēli spēcīgi noteiks emisiju matemātika.
Vai jauns dīzelis pēc 2035. gada būs iespējams?
Teorētiski priekšlikums neizdala dīzeli kā atsevišķi aizliegtu tehnoloģiju. Ja automobilis atbilst pārējām tehniskajām un piesārņojuma prasībām, tā emisijas varētu tikt ieskaitītas ražotāja kopējā parkā.
Praksē dīzeļa nākotne būs atkarīga ne tikai no 2035. gada CO₂ regulējuma.
Ražotājam būs jāņem vērā:
• Euro 7 un citas piesārņojuma prasības;
• dārgās izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas;
• pieprasījuma samazināšanās vieglo auto segmentā;
• pilsētu zemo emisiju zonu attīstība dažādās Eiropas valstīs;
• nepieciešamība kompensēt katra dīzeļa emisijas ar daudziem bezemisiju automobiļiem;
• paša ražotāja vēlme turpināt ieguldīt arvien mazākā tirgus nišā.
Tāpēc politiska iespēja vēl nenozīmē, ka 2036. gadā katrs zīmols piedāvās vairākus jaunus dīzeļa modeļus.
Kas ir plug-in hibrīds, range extender un vieglais hibrīds?
| Tehnoloģija | Kā tā darbojas? | Kāpēc tā varētu saglabāties? | Galvenais risks |
|---|---|---|---|
| Plug-in hibrīds | Ir uzlādējams akumulators, elektromotors un iekšdedzes dzinējs | Īsus braucienus var veikt elektriski, bet garos izmantot degvielu | Bez regulāras uzlādes tas kļūst par smagu benzīna auto |
| Range extender | Riteņus galvenokārt darbina elektromotors, bet neliels iekšdedzes dzinējs ražo elektrību | Mazina satraukumu par nobraukumu un uzlādes pieejamību | Sistēma ir sarežģītāka un joprojām rada emisijas |
| Pilnais hibrīds | Neliels akumulators palīdz benzīna motoram un atgūst bremzēšanas enerģiju | Ļoti efektīvs pilsētā bez ārējas uzlādes | Joprojām pilnībā atkarīgs no šķidrās degvielas |
| Vieglais hibrīds | Neliela elektriskā sistēma palīdz motoram, bet pati auto parasti nepiedzen | Lētāks veids, kā nedaudz samazināt emisijas | Ietaupījums var būt salīdzinoši neliels |
| Akumulatoru elektroauto | Riteņus darbina tikai elektromotors | 0 g/km izpūtēja CO₂ emisiju un ļoti efektīva piedziņa | Uzlāde, iegādes cena un vērtības kritums atkarībā no modeļa |
Vai e-degviela izglābs visus pašreizējos benzīna auto?
E-degvielu parasti ražo, izmantojot elektroenerģiju, ūdeņradi un uztvertu oglekļa dioksīdu. Rezultātā var iegūt šķidru degvielu, kuru iespējams izmantot iekšdedzes dzinējā.
Teorētiski šāda degviela var samazināt fosilā oglekļa izmantošanu un ļaut saglabāt daļu esošās infrastruktūras.
Tomēr no tā neizriet, ka pēc 2035. gada katrā Latvijas uzpildes stacijā būs lēts sintētiskais benzīns.
Jānodala divas atšķirīgas lietas:
1. ražotāja iespēja regulējuma aprēķinā saņemt kredītu par noteiktu atjaunojamu degvielu izmantošanu;
2. autovadītāja praktiskā iespēja nopirkt šo degvielu vajadzīgajā daudzumā par pieņemamu cenu.
E-degvielas ražošanai nepieciešams daudz elektroenerģijas, un tās nākotnes cena, ražošanas apjoms un pieejamība masu tirgum joprojām nav droši zināma.
Tāpēc nebūtu gudri šodien iegādāties ļoti neekonomisku automobili ar domu, ka pēc desmit gadiem tas noteikti brauks ar lētu sintētisku degvielu.
Kas notiks ar jau esošajiem benzīna un dīzeļa auto?
Ne pašreizējais 100% regulējums, ne Komisijas jaunais priekšlikums neprasa 2035. gadā utilizēt jau esošus automobiļus.
Ar benzīna vai dīzeļa automobili varēs turpināt braukt, ja tas:
• būs tehniskā kārtībā;
• izies tehnisko apskati;
• būs apdrošināts;
• atbildīs attiecīgās valsts nodokļu un satiksmes prasībām;
• netiks izmantots vietā, kur konkrētai emisiju klasei noteikti vietējie ierobežojumi.
2035. gads nav automobiļa tehniskās pases derīguma termiņš.
Ja cilvēks 2034. gadā nopirks jaunu benzīna auto, pašreizējie ES CO₂ noteikumi neliegs to izmantot arī 2035., 2040. vai vēlākā gadā.
Vai pēc 2035. gada varēs pirkt un pārdot lietotus auto?
Jā. Pašreizējie noteikumi attiecas uz jauno automobiļu tirgu un ražotāju jauno auto vidējām emisijām, nevis uz jau reģistrētu automobiļu savstarpēju pārdošanu.
Lietotu benzīna un dīzeļa auto tirgus nepazudīs vienā dienā.
Tomēr automobiļa vērtību var ietekmēt:
• degvielas cena;
• ekspluatācijas un reģistrācijas nodokļi;
• pilsētu emisiju ierobežojumi;
• rezerves daļu un servisa pieejamība;
• konkrētā modeļa uzticamība;
• elektrisko un hibrīda alternatīvu cena;
• pircēju vēlme uzņemties nākotnes izmaksu risku.
Kāpēc Latvijā pāreja būs daudz lēnāka nekā jauno auto salonos?
Latvijas autoparks ir salīdzinoši vecs. 2025. gada beigās Latvijā bija 802 784 reģistrēti vieglie automobiļi.
| Automobiļu vecums | Skaits 2025. gada beigās | Daļa no autoparka |
|---|---|---|
| Mazāk par 2 gadiem | 37 751 | Aptuveni 4,7% |
| 2–5 gadi | 51 975 | Aptuveni 6,5% |
| 5–10 gadi | 108 199 | Aptuveni 13,5% |
| 10–20 gadi | 376 970 | Aptuveni 47,0% |
| Vairāk nekā 20 gadi | 227 889 | Aptuveni 28,4% |
Kopumā aptuveni 75,3% Latvijas vieglo automobiļu ir vecāki par desmit gadiem.
Tas nozīmē, ka pat ļoti strauja jauno elektroauto izplatība tikai pakāpeniski mainīs visu autoparku. Vecie automobiļi nepazudīs tajā pašā tempā, kā mainās jauno auto piedāvājums.
2026. gada sākumā Latvijā bija 13 916 reģistrēti elektriskie vieglie automobiļi jeb 1,73% no vieglo automobiļu kopskaita.
Latvijas realitāte: pat ja 2035. gadā gandrīz visi jaunie auto būs elektriski, Latvijas ielās vēl daudzus gadus brauks simtiem tūkstošu benzīna un dīzeļa automobiļu.
Vai benzīna un dīzeļa auto vērtība sabruks?
Automātisks vērtības sabrukums nav garantēts. Lietota auto cenu nosaka ne tikai tā piedziņas veids, bet arī pieprasījums, tehniskais stāvoklis, uzticamība un alternatīvu cena.
Latvijā ekonomisks un vienkāršs benzīna auto var saglabāt pieprasījumu ilgāk nekā sarežģīts premium klases plug-in hibrīds ar dārgu akumulatora remontu.
Tajā pašā laikā daži iekšdedzes auto būs pakļauti lielākam vērtības krituma riskam.
| Auto tips | Iespējamā nākotnes pozīcija | Galvenais risks |
|---|---|---|
| Mazs, ekonomisks benzīna auto | Var saglabāt pieprasījumu pieejamas cenas dēļ | Degvielas un nodokļu izmaksas |
| Pilnais hibrīds | Var kļūt par pieprasītu pārejas tehnoloģiju | Akumulatora vecums un konkrētā modeļa uzticamība |
| Ekonomisks dīzelis gariem maršrutiem | Var saglabāt nišas pieprasījumu lielam nobraukumam | Emisiju zonas, DPF, AdBlue un remonta izmaksas |
| Liels benzīna SUV | Var zaudēt vērtību straujāk, ja pieaug ekspluatācijas izmaksas | Augsts patēriņš, nodokļi un mazāks pircēju loks |
| Plug-in hibrīds | Labs pircējam ar regulāru uzlādi | Divu piedziņu sarežģītība un akumulatora stāvoklis |
| Elektroauto | Zemas enerģijas un apkopes izmaksas var uzturēt pieprasījumu | Tehnoloģiju attīstība, akumulators un jaunu modeļu cenu kritums |
Šie ir iespējamie tirgus scenāriji, nevis garantēta cenu prognoze.
Ko 2035. gada izmaiņas var nozīmēt jaunu auto cenām?
No vienas puses, lielāka tehnoloģiju elastība var ļaut ražotājiem turpināt piedāvāt automobiļus, kas piemēroti reģioniem ar lēnāku uzlādes infrastruktūras attīstību.
No otras puses, ļoti zems vidējo emisiju mērķis var padarīt katru pārdoto augstu emisiju automobili par dārgu produktu ražotāja kopējā CO₂ aprēķinā.
No tā var izrietēt vairāki scenāriji:
• lieli benzīna modeļi kļūst dārgāki vai pieejami tikai ierobežotā skaitā;
• ražotāji komplektē iekšdedzes modeļus ar hibrīda sistēmām;
• populāru modeļu piedāvājums arvien vairāk pāriet uz elektriskajām versijām;
• vienkārši un lēti benzīna auto var kļūt retāki, ja to ražošana vairs neatmaksājas;
• īpaši iekšdedzes modeļi var saglabāties kā dārgākas nišas preces.
Enerģijas izmaksu piemērs: piedziņa joprojām būs svarīgāka par politisko virsrakstu
Pat ja iekšdedzes automobiļi pēc 2035. gada pilnībā nepazūd, pircējam joprojām jāaprēķina ikdienas izmaksas.
Pieņemsim hipotētisku 15 000 km gada nobraukumu, degvielas cenu 1,70 € litrā un elektroauto patēriņu 18 kWh/100 km.
| Piedziņa | Patēriņa pieņēmums | Enerģijas cena | Izmaksas gadā | Izmaksas 5 gados |
|---|---|---|---|---|
| Benzīna auto | 6,5 l/100 km | 1,70 €/l | 1657,50 € | 8287,50 € |
| Pilnais hibrīds | 5,0 l/100 km | 1,70 €/l | 1275,00 € | 6375,00 € |
| Elektroauto, uzlāde mājās | 18 kWh/100 km | 0,20 €/kWh | 540,00 € | 2700,00 € |
| Elektroauto, tikai publiskā uzlāde | 18 kWh/100 km | 0,45 €/kWh | 1215,00 € | 6075,00 € |
Aprēķinā nav iekļauta iegādes cena, līzinga procenti, vērtības kritums, apdrošināšana, apkopes vai remonti. Tas parāda tikai enerģijas izmaksas.
Redzams arī tas, ka elektroauto priekšrocība ļoti atkarīga no uzlādes vietas. Vadītājam ar lētu mājas uzlādi rezultāts var būt pavisam cits nekā cilvēkam, kurš izmanto tikai dārgu ātro uzlādi.
Vai tagad droši pirkt benzīna auto?
Benzīna auto joprojām var būt racionāla izvēle, ja gada nobraukums ir neliels, nav mājas uzlādes un automobilis tiek plānots izmantot daudzus gadus.
Īpaši saprātīgs var būt vienkāršs, ekonomisks benzīna automobilis bez pārmērīgi sarežģītas tehnoloģijas.
Benzīna auto var būt piemērots, ja:
• gadā nobrauc aptuveni 5000–12 000 km;
• braucieni ir dažādi, bet ne pārsvarā ļoti gari;
• nav stabilas uzlādes iespējas;
• pirkuma budžets ir ierobežots;
• izvēlētais modelis ir uzticams un ar mērenu patēriņu.
Tomēr nevajadzētu izvēlēties lielu un neekonomisku benzīna auto tikai tāpēc, ka “aizliegums laikam ir atcelts”.
Vai tagad droši pirkt dīzeli?
Dīzelis joprojām var būt izdevīgs autovadītājam, kurš regulāri veic garus braucienus un gada laikā nobrauc lielu attālumu.
Dīzelis var būt piemērots, ja:
• gada nobraukums pārsniedz aptuveni 20 000–25 000 km;
• lielākā daļa maršrutu ir pa šoseju;
• automobilis regulāri sasniedz darba temperatūru;
• nepieciešams vilkt piekabi vai pārvadāt kravu;
• pircējs ir gatavs DPF, EGR, AdBlue un turbīnas iespējamajiem izdevumiem.
Dīzelis parasti nav labākā izvēle īsiem pilsētas braucieniem tikai tāpēc, ka tam ir zemāks rūpnīcas patēriņa skaitlis.
Vai hibrīds tagad kļūst par drošāko kompromisu?
Pilnais hibrīds tiešām var būt viens no drošākajiem pārejas perioda risinājumiem. Tas nav atkarīgs no ārējas uzlādes, pilsētā patērē salīdzinoši maz un joprojām ļauj bez plānošanas veikt garus braucienus.
Taču arī šeit jāvērtē konkrētais modelis, akumulatora garantija, sistēmas uzticamība un reālais šosejas patēriņš.
Plug-in hibrīds ir labs tikai tad, ja tas tiek regulāri uzlādēts.
Ilustratīvs vadītāja komentārs: “Es plug-in hibrīdu izvēlējos zemā oficiālā patēriņa dēļ, bet pirmajā dzīvoklī nebija uzlādes. Rezultātā katru dienu vedu līdzi smagu bateriju un pilsētā patērēju vairāk nekā ar iepriekšējo pilno hibrīdu.”
Vai elektroauto joprojām ir drošs ilgtermiņa pirkums?
Komisijas priekšlikums neatsakās no elektrifikācijas. Pat ar 90% mērķi lielākajai daļai jauno automobiļu pēc 2035. gada joprojām būtu jābūt bezemisiju.
Elektroauto ilgtermiņa pozīciju nosaka ne tikai regulējums, bet arī:
• akumulatoru cenu attīstība;
• uzlādes infrastruktūra;
• elektroenerģijas cena;
• modeļu reālais ziemas nobraukums;
• akumulatora veselības pārbaudes pieejamība lietotu auto tirgū;
• jaunu, lētāku automobiļu parādīšanās.
Vadītājam ar mājas uzlādi un paredzamu ikdienas maršrutu elektroauto var būt ļoti izdevīgs neatkarīgi no tā, vai 2035. gada mērķis būs 90% vai 100%.
Trīs iespējamie 2035. gada scenāriji
| Scenārijs | Kas notiek regulējumā? | Iespējamā ietekme uz tirgu |
|---|---|---|
| A — pašreizējais mērķis paliek | No 2035. gada saglabājas 100% samazinājums | Jaunais tirgus pāriet uz elektroauto un citiem 0 g/km transportlīdzekļiem |
| B — Komisijas priekšlikums tiek pieņemts | Mērķis samazināts līdz 90% ar degvielas un tērauda kredītiem | Saglabājas ierobežots hibrīdu un iekšdedzes modeļu klāsts |
| C — kompromisa variants | Parlaments un Padome maina procentus, kredītus vai tehnoloģiju nosacījumus | Iekšdedzes modeļiem var būt vēl šaurāka vai citādi regulēta niša |
2026. gada vasarā nav pamata apgalvot, ka kāds no šiem scenārijiem jau ir galīgi nostiprināts.
Kā saprast skaļos ziņu virsrakstus?
| Skaļais apgalvojums | Precīzāks skaidrojums |
|---|---|
| “ES atcēla iekšdedzes auto aizliegumu” | Komisija ir piedāvājusi mainīt mērķi, bet priekšlikums vēl nav galīgi pieņemts |
| “No 2035. gada 10% auto būs dīzeļi” | 90% ir vidējo emisiju samazinājums, nevis vienkāršs automobiļu skaita sadalījums |
| “Elektroauto pāreja ir beigusies” | Arī jaunais priekšlikums paredz, ka bezemisiju auto veidos lielāko tirgus daļu |
| “2035. gadā vecie dīzeļi būs jānodod lūžņos” | ES jauno auto CO₂ regulējums neprasa utilizēt esošos automobiļus |
| “E-degviela ļaus braukt tieši tāpat kā šodien” | Tās cena, daudzums un plaša pieejamība vēl nav garantēta |
Ko nevajadzētu darīt panikā?
• nepārdod tehniski labu auto tikai tāpēc, ka tuvojas 2035. gads;
• nepērc lielu dīzeli tikai tāpēc, ka ziņās izskanējis vārds “elastība”;
• nepērc plug-in hibrīdu, ja nav reālas iespējas to uzlādēt;
• nepaļaujies uz pieņēmumu, ka e-degviela noteikti būs lēta;
• neuzskati, ka elektroauto zaudējis nākotni tikai viena politikas priekšlikuma dēļ;
• nepieņem desmit gadu pirkuma lēmumu pēc viena sensacionāla virsraksta.
Praktiska izvēles tabula Latvijas pircējam
| Tava situācija | Ko apsvērt? | Ko pārbaudīt pirms pirkuma? |
|---|---|---|
| Mazs gada nobraukums, nav uzlādes | Ekonomisks benzīna auto vai pilnais hibrīds | Patēriņš īsos maršrutos, nodoklis, uzticamība |
| Daudz pilsētas braucienu, ir mājas uzlāde | Elektroauto vai uzlādējams hibrīds | Ziemas nobraukums, uzlādes jauda, baterijas garantija |
| 20 000–40 000 km gadā pa šoseju | Efektīvs dīzelis, hibrīds vai aerodinamisks elektroauto | Reālais patēriņš, ātrās uzlādes cena un remonta risks |
| Auto plānots tikai 3–4 gadiem | Svarīga tālākpārdošanas vērtība un tirgus pieprasījums | Garantija, līzinga atlikums, modeļa reputācija |
| Auto plānots 10–15 gadiem | Izvēlies vienkāršu un uzticamu tehnoloģiju savam maršrutam | Korozija, detaļas, akumulators, emisiju sistēmas un serviss |
Mini tests pirms auto pirkuma 2026.–2030. gadā
Atbildi uz šiem jautājumiem:
1. Cik kilometru gadā es reāli nobraucu?
2. Cik procentu maršrutu ir pilsētā un cik — uz šosejas?
3. Vai man ir pastāvīga uzlādes vieta mājās vai darbā?
4. Cik gadus plānoju auto paturēt?
5. Vai varu atļauties ne tikai pirkumu, bet arī riepas, remontu un apdrošināšanu?
6. Vai izvēlētais dīzelis regulāri nobrauks pietiekami garus maršrutus?
7. Vai plug-in hibrīdu tiešām lādēšu gandrīz katru dienu?
8. Vai elektroauto ziemas nobraukums sedz manu ikdienu ar rezervi?
9. Kāds ir konkrētā modeļa nodoklis un CO₂ rādītājs?
10. Vai es izvēlos pēc savām vajadzībām vai tikai reaģēju uz politisku virsrakstu?
Vai pēc 2035. gada Latvijā drīkstēs braukt ar dīzeļa auto?
Jā. ES jauno auto CO₂ regulējums neaizliedz turpināt izmantot jau reģistrētu automobili. Tam būs jāatbilst tehniskās apskates, apdrošināšanas, nodokļu un citu piemērojamo noteikumu prasībām.
Vai 90% mērķis jau ir pieņemts?
Nē. Tas ir Eiropas Komisijas likumdošanas priekšlikums. 2026. gada 28. jūlijā priekšlikums Eiropas Parlamentā vēl gaida atbildīgās komitejas lēmumu, un par to jāvienojas arī ES Padomei.
Vai 10% visu jauno auto drīkstēs būt ar benzīna motoru?
Ne obligāti. Mērķis attiecas uz ražotāja jauno automobiļu parka vidējām emisijām. Atļautais iekšdedzes modeļu daudzums būs atkarīgs no to emisijām, bezemisiju auto pārdošanas un kredītu sistēmas.
Vai pēc 2035. gada varēs nopirkt lietotu benzīna auto?
Jā. Pašreizējie noteikumi neliedz pirkt un pārdot jau reģistrētus lietotus benzīna vai dīzeļa automobiļus.
Vai degvielas uzpildes stacijas pēc 2035. gada pazudīs?
Nav pamata gaidīt tūlītēju pazušanu. Uz ceļiem vēl būs ļoti daudz iekšdedzes automobiļu, motociklu, kravas transportlīdzekļu un citas tehnikas. Ilgākā laikā staciju skaits un piedāvājums var mainīties līdz ar pieprasījumu.
Vai elektroauto tagad vairs nav vērts pirkt?
Nē. Elektroauto izdevīgumu nosaka pirkuma cena, uzlādes iespējas, nobraukums, enerģijas cena un konkrētā modeļa kvalitāte. Arī Komisijas jaunais priekšlikums paredz, ka elektroauto saglabās centrālo lomu.
Vai vajadzētu pirkt jaunu iekšdedzes auto pirms 2035. gada, kamēr vēl var?
Ne tikai šī iemesla dēļ. Pirkums jābalsta uz nobraukumu, uzlādes iespējām, budžetu, paredzēto lietošanas laiku un konkrētā modeļa kopējām izmaksām.
Kuriem politiskā procesa soļiem sekot tālāk?
Lai saprastu, vai 90% priekšlikums kļūs par realitāti, jāseko četriem galvenajiem posmiem:
1. Eiropas Parlamenta atbildīgās komitejas balsojumam;
2. Eiropas Parlamenta pirmā lasījuma nostājai;
3. ES dalībvalstu kopējai nostājai Padomē;
4. galīgajai Parlamenta un Padomes vienošanās versijai un tās publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī.
Līdz galīgajai publikācijai jebkurš skaitlis, tehnoloģiju saraksts vai kredītu apjoms vēl var mainīties.
Secinājums: iekšdedzes auto nav glābts, bet tas arī nepazudīs 2035. gada rītā
Eiropas Komisijas jaunais priekšlikums ir reāla atkāpšanās no absolūtā 100% izpūtēja emisiju samazinājuma mērķa. Tas varētu pēc 2035. gada atstāt ierobežotu vietu plug-in hibrīdiem, range extender automobiļiem, vieglajiem hibrīdiem un atsevišķiem iekšdedzes modeļiem.
Tomēr 90% mērķis joprojām būtu ārkārtīgi stingrs. Tas nozīmētu, ka autoražotāju pārdošanā dominē bezemisiju transportlīdzekļi, bet katrs augstu emisiju modelis būtu jākompensē ar daudziem elektroauto vai citiem regulējumā paredzētiem kredītiem.
Svarīgākais Latvijas autovadītājam ir tas, ka 2035. gads neaizliedz turpināt braukt ar jau esošu benzīna vai dīzeļa automobili. Arī lietotu auto pirkšana un pārdošana nepazudīs.
Latvijas autoparks ir vecs, un elektroauto pagaidām veido nelielu daļu no tā. Tāpēc pāreja notiks vairāku desmitgažu laikā, nevis vienā datumā.
Tas nenozīmē, ka piedziņas izvēlei nav nozīmes. Degvielas cenas, nodokļi, remonti, uzlādes iespējas un tālākpārdošanas vērtība dažādus automobiļus ietekmēs ļoti atšķirīgi.
Pircējam 2026. gadā nav jāmin, kura tehnoloģija “uzvarēs politikā”. Viņam jāizvēlas automobilis, kas ir ekonomiski un praktiski piemērots viņa paša maršrutam.
Vadītāja pēdējais secinājums: nepērc auto bailēs no 2035. gada un nepērc to arī tikai tāpēc, ka kāds paziņojis par “aizlieguma atcelšanu”. Skaties uz savu gada nobraukumu, uzlādes iespējām, kopējām izmaksām un konkrētā modeļa uzticamību.