Kas izraisa dzinēja pārkaršanu un ko darīt šādā situācijā?

Dzinēja pārkaršana ir viena no tām auto problēmām, ko autovadītāji parasti ļoti nevēlas piedzīvot. Un pamatoti — ja motors pārkarst, sekas var būt dārgas. Dažreiz viss beidzas ar salīdzinoši vienkāršu remontu, piemēram, termostatu vai noplūdi. Citreiz pārkaršana var novest pie bojātas galvas blīves, deformētas cilindra galvas vai pat nopietna dzinēja remonta.

Problēma ir tā, ka daudzi cilvēki nezina, kā pareizi rīkoties brīdī, kad temperatūras rādītājs sāk kāpt augšup. Daži turpina braukt, cerot, ka “varbūt pāries”. Citi steigā atver dzesēšanas sistēmu, riskējot applaucēties. Vēl citi apjūk, jo nav pārliecināti, vai tā ir īsta pārkaršana vai tikai īslaicīga novirze.

Šajā rakstā apskatīsim, kas visbiežāk izraisa dzinēja pārkaršanu, kādas pazīmes to parasti pavada, ko autovadītājs drīkst darīt pats un ko nekādā gadījumā nevajadzētu darīt. Mērķis ir palīdzēt rīkoties mierīgi un saprātīgi situācijā, kas citādi var ļoti ātri pārvērsties dārgā problēmā.

Kāpēc dzinēja pārkaršana ir tik bīstama

Motors darbojas augstā temperatūrā, taču šai temperatūrai ir jāpaliek noteiktā diapazonā. Dzesēšanas sistēmas uzdevums ir uzturēt dzinēju darba temperatūrā, kas ir pietiekami augsta efektīvai darbībai, bet ne tik augsta, lai bojātu detaļas.

Kad temperatūra kļūst pārāk augsta, metāla detaļas izplešas vairāk, nekā paredzēts. Tas var radīt blīvējumu problēmas, bojāt galvas blīvi, ietekmēt eļļas īpašības un kopumā radīt papildu slodzi visam dzinējam. Jo ilgāk motors pārkarsēts turpina darboties, jo lielāks risks nopietniem bojājumiem.

Biežākās pazīmes, ka dzinējs pārkarst

Visredzamākā pazīme parasti ir temperatūras rādītājs panelī. Ja tas kāpj virs ierastās normas vai tuvojas sarkanajai zonai, tas jau ir nopietns brīdinājums. Dažos auto iedegas arī pārkaršanas brīdinājuma lampiņa.

Citas pazīmes var būt tvaiks no motora telpas, salona apsildes darbības izmaiņas, neparasta smaka, dzinēja jaudas kritums vai nevienmērīga darbība. Dažreiz cilvēks pamana tikai to, ka auto pēkšņi sāk “smaržot karsti” vai ka zem pārsega kaut kas nav kā parasti.

Svarīgi saprast, ka ne vienmēr pārkaršana notiek pilnīgi pēkšņi. Dažreiz pirms tam jau vairākas dienas vai nedēļas ir bijušas pazīmes — neliels šķidruma zudums, ventilatora dīvaina darbība vai temperatūras svārstības.

1. Zems dzesēšanas šķidruma līmenis

Viens no biežākajiem pārkaršanas iemesliem ir pārāk zems dzesēšanas šķidruma līmenis. Ja sistēmā nav pietiekami daudz šķidruma, siltuma novadīšana no motora kļūst neefektīva, un temperatūra var strauji kāpt.

Šķidruma līmenis var kristies noplūdes dēļ, bet dažreiz cilvēki to ilgstoši nepārbauda un pamana tikai tad, kad jau ir par vēlu. Neliela noplūde sākumā var šķist nenozīmīga, taču laika gaitā tā rada reālu risku.

Ja dzesēšanas šķidrums regulāri pazūd, ar vienkāršu papildināšanu vien nepietiek — jāatrod cēlonis.

2. Noplūde dzesēšanas sistēmā

Dzesēšanas sistēmā ir vairāki elementi, kas var sākt tecēt — šļūtenes, savienojumi, radiators, ūdens sūknis, izplešanās tvertne vai blīves. Pat neliela noplūde ilgtermiņā var novest pie pārkaršanas, jo sistēma vairs nespēj uzturēt pareizu spiedienu un šķidruma daudzumu.

Dažreiz noplūde ir redzama kā slapjums zem auto vai motora telpā. Citreiz šķidrums iztvaiko uz karstām detaļām, un vienīgā pazīme ir saldena smaka vai nelieli tvaiki.

Šādas noplūdes nav ieteicams ignorēt, jo tieši tās bieži ir sākums lielākām problēmām.

3. Bojāts termostats

Termostata uzdevums ir regulēt dzesēšanas šķidruma plūsmu starp motoru un radiatoru. Ja termostats iestrēgst ciet un neatveras, šķidrums nevar normāli cirkulēt caur radiatoru, un motors sāk pārkarst.

Šī problēma dažreiz parādās diezgan pēkšņi. Auto var ilgi strādāt normāli, bet tad temperatūra strauji sāk kāpt, jo dzesēšanas sistēma vairs nepilda savu funkciju.

Bojāts termostats ir salīdzinoši neliela detaļa, taču tā sekas var būt ļoti nepatīkamas, ja turpina braukt.

4. Nedarbojas radiatora ventilators

Radiatora ventilators ir īpaši svarīgs lēnā satiksmē, stāvot sastrēgumos vai tukšgaitā. Kad nav pietiekamas dabīgās gaisa plūsmas, ventilators palīdz atdzesēt radiatoru. Ja tas neieslēdzas, temperatūra var sākt kāpt tieši pilsētas režīmā.

Dažreiz autovadītājs pamana, ka uz šosejas temperatūra ir normāla, bet sastrēgumos vai pie luksoforiem tā kāpj. Tas ir diezgan tipisks simptoms ventilatora vai tā vadības problēmai.

Cēlonis var būt pats ventilators, drošinātājs, relejs, temperatūras devējs vai elektroinstalācija.

5. Bojāts ūdens sūknis

Ūdens sūknis nodrošina dzesēšanas šķidruma cirkulāciju pa sistēmu. Ja tas nedarbojas pareizi, šķidrums nepārvietojas pietiekami efektīvi, un siltums netiek aizvadīts no dzinēja.

Bojāts ūdens sūknis var izraisīt gan lēnu, gan salīdzinoši strauju pārkaršanu. Dažreiz to pavada arī noplūde, svešas skaņas vai problēmas ar piedziņas siksnu.

Šī nav detaļa, ko autovadītājs parasti pārbauda pats uzreiz, taču tā ir viens no būtiskajiem sistēmas elementiem.

6. Aizsērējis vai bojāts radiators

Radiators palīdz atdzesēt dzesēšanas šķidrumu, atdodot siltumu apkārtējam gaisam. Ja tas ir aizsērējis, bojāts vai ārēji nosprostots ar netīrumiem, gaisa plūsma un dzesēšanas efektivitāte samazinās.

Laika gaitā radiators var ciest gan no ārējiem netīrumiem, gan iekšējām nogulsnēm. Tas īpaši attiecas uz auto, kam dzesēšanas sistēma nav pienācīgi kopta vai šķidrumi nav mainīti savlaicīgi.

Rezultātā dzinējs var strādāt tuvu pārkaršanas robežai pat tad, ja citas sistēmas daļas vēl ir salīdzinoši kārtībā.

7. Galvas blīves problēma

Bojāta galvas blīve var būt gan pārkaršanas cēlonis, gan sekas. Ja blīve vairs nenoblīvē kā vajag, dzesēšanas šķidrums un degšanas procesi var ietekmēt viens otru, radot spiediena problēmas, šķidruma zudumu un temperatūras kāpumu.

Šādās situācijās var parādīties balti dūmi, dzesēšanas šķidruma zudums bez redzamas noplūdes, eļļas un šķidruma sajaukšanās vai burbuļošana izplešanās tvertnē.

Tā jau ir nopietnāka problēma, kuru nevajadzētu atstāt novārtā, jo turpinot braukt, sekas var kļūt vēl dārgākas.

8. Pārāk liela slodze un karsti apstākļi

Dažreiz pārkaršanu veicina nevis viena konkrēta detaļa, bet apstākļu kopums — karsta vasaras diena, ilga braukšana kalnā, smaga piekabe, pilna automašīna un lēna satiksme. Ja dzesēšanas sistēma jau ir robežstāvoklī, šāds slodzes pieaugums var ātri izraisīt temperatūras kāpumu.

Tas nozīmē, ka pat auto bez acīmredzama defekta var sākt pārkarst, ja sistēma nav ideālā stāvoklī. Tieši tāpēc profilaktiska apkope ir tik svarīga.

Šādos gadījumos pārkaršana bieži vien ir pēdējais signāls, ka dzesēšanas sistēmai jau kādu laiku bija vājā vieta.

Ko darīt, ja temperatūra sāk kāpt

Ja pamani, ka temperatūra sāk kāpt virs ierastās normas, pirmais uzdevums ir samazināt motora slodzi. Izslēdz kondicionieri, brauc mierīgāk un meklē drošu vietu, kur apstāties. Ja temperatūra turpina kāpt, braukšanu nevajadzētu turpināt ilgāk, nekā absolūti nepieciešams drošai apstāšanai.

Ja auto ir salona apsilde, dažreiz palīdz tās ieslēgšana uz maksimumu, jo tā daļu siltuma novada no dzinēja uz salonu. Tas nav patīkams risinājums, bet ārkārtas situācijā var dot dažas papildu minūtes.

Kad esi droši apstājies, izslēdz motoru un ļauj tam atdzist. Tālākās darbības jāveic mierīgi, nevis steigā.

Ko nekādā gadījumā nevajadzētu darīt

Viena no bīstamākajām kļūdām ir uzreiz atvērt dzesēšanas šķidruma tvertnes vai radiatora vāciņu, kamēr sistēma vēl ir karsta un zem spiediena. Tas var izraisīt karsta šķidruma un tvaika izšļākšanos, kas ir ļoti bīstami.

Tāpat nevajadzētu turpināt braukt ilgi ar cerību, ka temperatūra pati nokritīsies. Ja dzinējs jau pārkarst, katrs papildu kilometrs var padarīt bojājumu smagāku.

Nevajadzētu arī liet aukstu ūdeni uz ļoti karsta dzinēja. Straujas temperatūras maiņas detaļām nenāk par labu un var radīt papildu bojājumus.

Ko var pārbaudīt pēc atdzišanas

Kad motors ir pilnībā atdzisis, var uzmanīgi pārbaudīt dzesēšanas šķidruma līmeni, paskatīties, vai nav redzamu noplūžu, slapjumu, bojātu šļūteņu vai izteiktu nogulšņu. Ja līmenis ir ļoti zems, tas jau ir skaidrs signāls, ka sistēmā ir problēma.

Var arī pievērst uzmanību tam, vai zem auto nav parādījies šķidrums, vai ap radiatoru un motora telpu nav izteiktas pēdas, un vai ventilators agrāk pēdējā laikā nav uzvedies neparasti.

Tomēr pat tad, ja šķiet, ka viss atkal izskatās normāli, vienreizēja pārkaršana pati par sevi jau ir iemesls vismaz pārbaudei servisā.

Kad vajadzīgs evakuators, nevis vēl viens mēģinājums braukt

Ja no motora telpas nāk tvaiks, temperatūra ir ļoti augsta, dzesēšanas šķidrums ir iztecējis, dzinējs strādā neparasti, vai ir aizdomas par galvas blīves problēmu, drošākais risinājums parasti ir evakuators. Šādā brīdī mēģinājums “vēl mazliet aizbraukt” bieži kļūst par dārgu kļūdu.

Ja pārkaršana jau ir notikusi vienu reizi un nav skaidra iemesla, labāk neriskēt. Dažkārt auto vēl kādu brīdi brauc normāli, bet problēma jau ir sākusi bojāt dzinēju.

Evakuatora izmaksas bieži ir daudz mazākas par bojāta dzinēja remonta izmaksām.

Kā samazināt pārkaršanas risku nākotnē

Labākais veids, kā izvairīties no pārkaršanas, ir profilakse. Regulāri jāpārbauda dzesēšanas šķidruma līmenis, jāpievērš uzmanība jebkurām noplūdes pazīmēm, laikus jāmaina šķidrumi un nav jāignorē temperatūras svārstības vai salona apsildes darbības izmaiņas.

Ja auto ir vecāks vai tam jau iepriekš bijušas dzesēšanas sistēmas problēmas, profilaktiska pārbaude pirms vasaras vai garāka brauciena ir īpaši saprātīga. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad plānots vilkt piekabi vai braukt ar lielu slodzi.

Pārkaršana reti ir “pilnīgs pārsteigums”. Bieži pirms tam jau ir bijušas mazas pazīmes, kuras vienkārši nav laikus pamanītas.

Secinājums

Dzinēja pārkaršana ir nopietna problēma, kuru nevajadzētu uztvert vieglprātīgi. To var izraisīt gan salīdzinoši vienkāršas lietas, piemēram, zems dzesēšanas šķidruma līmenis vai bojāts termostats, gan arī daudz nopietnāki bojājumi, piemēram, galvas blīve.

Svarīgākais ir pareizi reaģēt — nepārslogot motoru, droši apstāties, neatskrūvēt karstu sistēmu un necerēt, ka viss atrisināsies pats no sevis. Jo ātrāk problēma tiek novērtēta un novērsta, jo lielāka iespēja izvairīties no lielākiem izdevumiem.

Ja vēlies labāk saprast sava auto ikdienas izmaksas un sekot līdzi tam, kā tehniskais stāvoklis ietekmē ekspluatāciju, izmanto degvielas kalkulatoru zemāk.

Aprēķini degvielas izmaksas ar kalkulatoru