Kondicionieris vai atvērti logi: kas patērē vairāk degvielas vasarā?

Ir vasaras jautājumi, kas atkārtojas katru gadu. Kad mainīt riepas? Vai pirms garā brauciena vajag pārbaudīt eļļu? Cik daudz degvielas patērē sastrēgumi? Un tad ir viens jautājums, kas šķiet ļoti vienkāršs, bet patiesībā ir pārsteidzoši viltīgs: kas patērē vairāk degvielas — kondicionieris vai atvērti logi?

No pirmā acu uzmetiena atbilde šķiet acīmredzama. Kondicionieris taču ir sistēma, kas strādā ar motora palīdzību. Tas dzesē salonu, griež kompresoru, patērē enerģiju. Tātad, ja gribi taupīt degvielu, izslēdz kondicionieri un atver logus. Tik vienkārši, vai ne?

Bet auto pasaulē ļoti bieži tieši “acīmredzamās” atbildes izrādās nepilnīgas. Jo atvērti logi arī nav bez maksas. Tie sabojā auto aerodinamiku, palielina gaisa pretestību un pie lielāka ātruma liek motoram strādāt vairāk. Citiem vārdiem sakot, logi neņem enerģiju tieši kā kondicionieris, bet tie rada apstākļus, kuros auto grūtāk kustēties uz priekšu.

Tāpēc pareizā atbilde nav vienkārša “kondicionieris vienmēr tērē vairāk” vai “logi vienmēr ir sliktāk”. Patiesībā viss ir atkarīgs no ātruma, karstuma, auto tipa, maršruta, braukšanas ilguma, pasažieru skaita, salona temperatūras, mitruma un pat no tā, cik plaši logi ir atvērti. Pilsētā atbilde var būt viena. Uz šosejas — pavisam cita. Sastrēgumā — vēl cita.

Tieši tāpēc šis raksts nebūs īsa atbilde vienā teikumā. Mēs paskatīsimies plašāk: kā kondicionieris ietekmē degvielas patēriņu, kāpēc atvērti logi var būt neekonomiski lielākā ātrumā, ko darīt pilsētā, ko darīt uz šosejas, kā pareizi atdzesēt karstu salonu un kā vasarā neiztērēt lieku degvielu tikai tāpēc, ka auto tiek dzesēts nepareizā veidā.

Tipiska autovadītāja doma: “Es agrāk domāju, ka kondicionieris vienmēr ir lielākais degvielas zaglis. Tad sapratu, ka braukt pa šoseju ar vaļā logiem reizēm ir vēl sliktāka ideja.”

Kāpēc kondicionieris vispār palielina degvielas patēriņu?

Lai saprastu šo jautājumu godīgi, jāsāk ar pašu kondicioniera darbību. Auto kondicionēšanas sistēma nav maģiska aukstuma kaste. Tā izmanto kompresoru, aukstuma aģentu, radiatoru, ventilatorus un vairākas citas detaļas, lai izvadītu siltumu no salona un padarītu gaisu vēsāku. Šis process prasa enerģiju.

Daļā automašīnu kondicioniera kompresors tiek darbināts mehāniski ar motora palīdzību. Tas nozīmē, ka motoram jāvelk vēl viena papildu slodze. Ja motoram ir papildu slodze, tas patērē vairāk degvielas. Jo lielāka slodze, jo lielāks potenciālais patēriņa pieaugums.

Mūsdienu automašīnās kondicionēšanas sistēmas ir kļuvušas gudrākas un efektīvākas nekā vecākos auto. Automātiskā klimata kontrole bieži spēj precīzāk regulēt dzesēšanu, nevis visu laiku strādāt maksimālajā režīmā. Tomēr fiziku apmānīt nevar — ja sistēma dzesē salonu, tā patērē enerģiju. Jautājums ir tikai par to, cik daudz un kādos apstākļos.

Šeit svarīgs ir vēl viens moments. Kondicionieris visvairāk noslogo auto tad, kad salonu vajag strauji atdzesēt. Piemēram, ja auto stāvējis saulē, salonā ir karsts kā siltumnīcā, stūre ir sakarsusi, sēdekļi ir karsti un tu uzreiz ieslēdz kondicionieri uz maksimumu. Šajā brīdī sistēmai ir daudz darba. Kad salons jau ir atdzisis un vajag tikai uzturēt temperatūru, slodze parasti kļūst mazāka.

Labs servisa komentārs: “Kondicionieris visvairāk patērē tad, kad no pārkarsuša salona mēģina uzreiz uztaisīt ledusskapi. Kad temperatūra jau stabila, sistēmai nav jāstrādā tik agresīvi.”

Kāpēc atvērti logi arī nav bezmaksas risinājums?

Atvērti logi šķiet ļoti loģisks veids, kā izvairīties no kondicioniera izmantošanas. Tu neko neieslēdz. Nekas papildus negriežas. Motors it kā netiek noslogots. Gaiss ienāk salonā bez maksas. Un zemā ātrumā tas tiešām var būt diezgan saprātīgi.

Taču problēma sākas brīdī, kad auto brauc ātrāk. Automobilis ir veidots tā, lai gaiss tam plūstu apkārt pēc iespējas gludāk. Jo gludāka gaisa plūsma, jo mazāka aerodinamiskā pretestība. Kad tu atver logus, īpaši pie lielāka ātruma, šī gludā gaisa plūsma tiek izjaukta. Salonā sāk ieplūst gaiss, rodas turbulence, auto kļūst mazāk aerodinamisks un motoram jāstrādā vairāk, lai noturētu to pašu ātrumu.

Ļoti vienkārši sakot: kondicionieris patērē enerģiju tieši, bet atvērti logi palielina pretestību. Abos gadījumos gala rezultāts var būt lielāks degvielas patēriņš. Kurš variants ir labāks, atkarīgs no situācijas.

Tas ir līdzīgi kā skriet ar atvērtu jaku vējainā laikā. Tu pats neko “neieslēdz”, bet kustēties kļūst grūtāk, jo vējš ķeras jakā. Ar auto un atvērtiem logiem notiek kaut kas līdzīgs. Pie maza ātruma šis efekts ir mazs. Pie lielāka ātruma tas kļūst arvien svarīgāks.

Pilsētā atvērti logi bieži var būt ekonomiskāki

Pilsētas braukšanā situācija ir pavisam cita nekā uz šosejas. Ātrums parasti ir mazāks, aerodinamiskā pretestība nav tik liela, un auto bieži pārvietojas 30, 40 vai 50 km/h robežās. Šādā ātrumā atvērti logi parasti nerada tik lielu gaisa pretestības pieaugumu, lai tas būtu būtiskāks par kondicioniera slodzi.

Tas nozīmē, ka mierīgā pilsētas braukšanā, īpaši tad, ja ārā nav ļoti karsts, atvērti logi var būt diezgan saprātīgs risinājums. Ja brauciens ir īss, salons nav pārkarsis un vajag tikai nedaudz svaiga gaisa, kondicionieri var arī neieslēgt. Atver logu, izvēdini salonu un brauc.

Taču arī pilsētā nav viena universāla noteikuma. Ja ārā ir +30 grādi, auto stāv sastrēgumā, salons ir pilns ar pasažieriem un gaiss nekustas, atvērti logi var nedot gandrīz nekādu komfortu. Tad cilvēks kļūst noguris, aizkaitināts, uzmanība krītas, un braukšana kļūst nepatīkamāka. Šādā situācijā kondicionieris nav tikai komforta ekstra — tas var palīdzēt vadītājam saglabāt normālu pašsajūtu.

Raksturīgs pilsētas komentārs: “Ja braucu dažus kilometrus pa rajonu, atveru logu un viss kārtībā. Bet ja stāvu Rīgas sastrēgumā karstā dienā, bez kondicioniera tas vairs nav taupīgi — tas vienkārši ir mocīšanās.”

Uz šosejas kondicionieris bieži kļūst gudrāka izvēle

Kad auto izbrauc uz šosejas, spēles noteikumi mainās. Pie 90, 100 vai 110 km/h gaisa pretestība kļūst daudz nozīmīgāka. Auto vairs necīnās tikai ar riepām un motora mehāniskajiem zudumiem. Liela daļa enerģijas aiziet tam, lai izspiestu auto cauri gaisam.

Šādos apstākļos atvērti logi var būt pārsteidzoši neekonomiski. Jo vairāk logu atvērts, jo vairāk gaisa plūsma tiek izjaukta. Salonā rodas troksnis, spiediena svārstības, vibrācijas, un auto aerodinamika kļūst sliktāka. Motors patērē vairāk enerģijas, lai saglabātu ātrumu. Rezultātā atvērti logi uz šosejas var izmaksāt vairāk, nekā sākumā šķiet.

Tieši tāpēc daudzos gadījumos uz šosejas ekonomiskāk un arī komfortablāk ir aizvērt logus un lietot kondicionieri saprātīgā režīmā. Ne obligāti uz maksimālo aukstumu, ne obligāti ar ventilatoru līdz galam, bet ar normālu temperatūras iestatījumu, piemēram, tādu, kas uztur salonā patīkamu, nevis ledainu vidi.

Tas ir viens no tiem auto paradumiem, kur cilvēka sajūta var maldināt. Kondicionieris šķiet aktīvs degvielas patērētājs, jo tu redzi pogu, dzirdi ventilatoru un jūti aukstu gaisu. Atvērti logi šķiet bezmaksas, jo tu neko neesi ieslēdzis. Bet uz šosejas tieši neredzamā gaisa pretestība var kļūt par lielāko slēpto patēriņa faktoru.

Sastrēgumā atbilde kļūst pavisam cita

Sastrēgums ir īpašs gadījums. Auto kustas lēni vai stāv uz vietas. Aerodinamiskā pretestība gandrīz nav svarīga, jo ātrums ir ļoti mazs. Atvērti logi šādā situācijā patēriņu būtiski nepalielina, bet tie arī ne vienmēr dod vēsumu, jo gaisa plūsma ir minimāla.

Ja auto stāv karstā dienā, asfalts silda, apkārt ir citi auto, motors darbojas, gaiss ir smags un nekustīgs, atvērti logi var nozīmēt tikai to, ka salonā ienāk karsts gaiss, putekļi un izplūdes smaka. Šādā brīdī kondicionieris dod lielu komforta ieguvumu, bet tas nozīmē arī papildu slodzi motoram, īpaši tukšgaitā.

No degvielas ekonomijas viedokļa sastrēgumā ideāla risinājuma nav. Ar kondicionieri būs patīkamāk, bet patēriņš var pieaugt. Ar logiem var būt taupīgāk, bet komforts var būt slikts. Tāpēc gudrākais risinājums bieži ir kompromiss: neuzstādīt salonā pārāk zemu temperatūru, izmantot recirkulāciju pēc vajadzības un neļaut kondicionierim strādāt bezjēdzīgi agresīvi.

Tipisks vasaras sastrēguma komentārs: “Teorētiski ar atvērtiem logiem ietaupu. Praktiski sēžu karstā gaisā, klausos troksni un pēc 20 minūtēm jau esmu noguris.”

Ātrums ir galvenā robeža starp logiem un kondicionieri

Ja šo tēmu vajadzētu izskaidrot ar vienu praktisku principu, tas būtu šāds: jo mazāks ātrums, jo mazāk atvērti logi ietekmē degvielas patēriņu; jo lielāks ātrums, jo vairāk atvērti logi sāk maksāt aerodinamikas dēļ.

Tāpēc pilsētā vai lēnā braukšanā logi bieži var būt ekonomiskāks risinājums. Uz šosejas, īpaši ilgākā braucienā, kondicionieris saprātīgā režīmā bieži var būt labāka izvēle. Tas nenozīmē, ka vienmēr būs tieši tā, jo auto modeļi atšķiras. Liels SUV, mazs hečbeks, sedans, universālis un elektroauto uz šo jautājumu var reaģēt atšķirīgi. Bet kā ikdienas princips tas darbojas diezgan labi.

Ir vēl viena nianse: nav tikai “logs ciet” vai “logs pilnībā vaļā”. Mazliet pavērts logs, viens logs līdz pusei, divi logi pilnībā vaļā, jumta lūka, logu deflektori — tas viss ietekmē gaisa plūsmu atšķirīgi. Jo vairāk auto salonā tiek ievilkts gaiss un jo lielāka turbulence, jo lielāks potenciālais degvielas zudums pie ātruma.

Ļoti karsts salons: kur daudzi kļūdās pašā sākumā

Viena no lielākajām kļūdām vasarā ir mēģināt uzreiz ar kondicionieri atdzesēt salonu, kas visu dienu stāvējis saulē. Ja auto salons ir sakarsis līdz ļoti augstai temperatūrai, kondicionierim sākumā jāstrādā īpaši smagi. Tas nozīmē lielāku slodzi un lēnāku komforta sasniegšanu.

Daudz gudrāka pieeja ir vispirms izvadīt karsto gaisu ārā. Atver durvis vai logus uz īsu brīdi. Ja iespējams, pirms braukšanas izvēdini salonu. Sāc braukt ar atvērtiem logiem dažas minūtes, lai karstais gaiss izplūst. Tikai pēc tam aizver logus un ieslēdz kondicionieri. Šādi sistēmai nav jācīnās ar tik lielu karstuma “krājumu”.

Tas ir ļoti vienkāršs triks, bet daudzi to neizmanto. Viņi iekāpj sakarsušā auto, aizver durvis, ieslēdz kondicionieri uz maksimumu un cer, ka auto ātri kļūs vēss. Kondicionieris strādā pilnā jaudā, salons dzesējas lēni, cilvēks kļūst neapmierināts, un degviela tikmēr tiek tērēta vairāk nekā vajadzētu.

Labs praktisks komentārs: “Pirms ieslēdzu kondicionieri, es pāris minūtes vienkārši izpūšu karsto gaisu no salona. Auto atdziest ātrāk, un kondicionierim nav jāstrādā kā trakam.”

Recirkulācija: mazā poga, kas vasarā var palīdzēt

Daudzos auto ir gaisa recirkulācijas poga, bet ne visi to izmanto pareizi. Recirkulācija nozīmē, ka auto mazāk ņem karsto ārējo gaisu un vairāk cirkulē jau salonā esošo gaisu. Kad salons sāk atdzist, kondicionierim ir vieglāk dzesēt jau vēsāku gaisu, nevis nepārtraukti cīnīties ar karstu gaisu no ārpuses.

Vasarā tas var būt ļoti noderīgi. Piemēram, pēc tam, kad sākumā esi izvēdinājis auto un aizvēris logus, vari uz brīdi ieslēgt recirkulāciju, lai salons ātrāk atdziest. Kad temperatūra kļuvusi patīkama, recirkulāciju var izmantot mēreni vai atslēgt, lai salonā būtu svaigāks gaiss.

Tomēr recirkulāciju nevajadzētu izmantot bezgalīgi ilgi visās situācijās. Ja salonā ir daudz cilvēku, gaiss var kļūt smagnējs, logi noteiktos apstākļos var sākt svīst, un pašsajūta var pasliktināties. Tāpēc recirkulācija ir instruments, nevis režīms, ko vienmēr vajag turēt ieslēgtu.

Kāpēc pārāk zema temperatūra salonā nav ekonomiska?

Vēl viena izplatīta kļūda ir uzstādīt kondicionieri uz ļoti zemu temperatūru, piemēram, 16 vai 17 grādiem, cerot, ka auto atdzisīs ātrāk un pēc tam viss būs labi. Dažos auto tas vienkārši liek sistēmai strādāt maksimāli agresīvi. Turklāt salonā var kļūt pārāk auksti, un pēc brīža cilvēks sāk mainīt iestatījumus, slēgt ārā, slēgt iekšā, regulēt ventilatoru, virzienus un temperatūru.

No komforta un ekonomijas viedokļa bieži labāk ir izvēlēties saprātīgu temperatūru. Piemēram, nevis taisīt salonu ledainu, bet uzturēt to patīkamu. Ja ārā ir ļoti karsts, salonā nav obligāti jābūt aukstumam kā ledusskapī. Pietiek ar tādu temperatūru, kurā vadītājs jūtas svaigs, uzmanīgs un mierīgs.

Pārāk liela temperatūras starpība starp āru un salonu var arī nebūt patīkama pašsajūtai. Izkāpjot no ļoti auksta auto karstā gaisā, ķermenim tas ir papildu stress. Tāpēc saprātīga kondicioniera lietošana nav tikai par degvielu. Tā ir arī par komfortu un veselīgu sajūtu.

Vai ventilators bez kondicioniera palīdz ietaupīt?

Daži autovadītāji izmanto tikai ventilatoru bez kondicioniera. Tas var būt labs risinājums tad, ja ārā nav pārāk karsts un vajag tikai gaisa kustību salonā. Ventilators patērē daudz mazāk enerģijas nekā aktīva dzesēšana, tāpēc degvielas patēriņa ziņā tas parasti ir draudzīgāks risinājums.

Taču ventilators nedzesē gaisu tāpat kā kondicionieris. Tas tikai kustina gaisu. Ja ārā ir karsts un salons jau sakarsis, ventilators var vienkārši pūst siltu gaisu. Tas var palīdzēt mazliet, bet tas neatrisinās problēmu tik efektīvi kā kondicionieris.

Tāpēc ventilators ir labs starprežīms. Pavasarī, vēsākā vasaras rītā, vakarā vai ēnā tas var būt pilnīgi pietiekams. Bet ļoti karstā dienā tas bieži ir tikai pagaidu risinājums, kamēr kondicionieris vēl nav vajadzīgs vai kamēr salons tiek izvēdināts.

Īsie braucieni: kad kondicionieris var patērēt nesamērīgi daudz

Īsajos braucienos kondicionieris bieži ir mazāk efektīvs no degvielas ekonomijas skatpunkta. Kāpēc? Tāpēc, ka lielākā slodze rodas sākumā, kad salons ir jāatdzesē. Ja brauciens ilgst tikai piecas vai septiņas minūtes, kondicionieris var lielu daļu brauciena pavadīt intensīvā režīmā, bet salons pilnīgi patīkams kļūst tikai tad, kad jau esi gandrīz galā.

Šādā situācijā dažkārt gudrāk ir vienkārši izvēdināt salonu, atvērt logus un izmantot ventilatoru. Īpaši tad, ja brauciens ir pa pilsētu un ātrums nav liels. Protams, ja ārā ir ļoti karsts, vadītājam slikta pašsajūta vai salonā ir bērni, komforts un drošība var būt svarīgāki par nelielu degvielas ekonomiju.

Īsajos braucienos galvenais ir saprast, vai kondicionierim vispār ir laiks dot pilnu labumu. Ja tas tiek ieslēgts uz maksimumu tikai dažām minūtēm, bet salons nepaspēj reāli atdzist, tad degvielas un komforta attiecība nav īpaši laba.

Garie braucieni: stabils kondicionieris bieži ir labāks par atvērtiem logiem

Garā braucienā situācija mainās. Kad salons ir vienreiz atdzesēts, kondicionierim vairs nav jāstrādā tik smagi. Tas vairāk uztur temperatūru, nevis cīnās ar milzīgu karstumu. Tajā pašā laikā atvērti logi garā šosejas braucienā visu laiku palielina troksni, turbulenci un gaisa pretestību.

Tāpēc garos braucienos bieži vien ir gudrāk sākumā izvēdināt salonu, pēc tam aizvērt logus un lietot kondicionieri mērenā režīmā. Tas var būt gan komfortablāk, gan ekonomiski saprātīgāk nekā stundām braukt ar vaļā logiem.

Ir arī noguruma faktors. Troksnis no atvērtiem logiem ilgā braucienā nogurdina. Vējš sitas salonā, pasažieri runā skaļāk, vadītājs ātrāk nogurst. Noguris vadītājs ir sliktāks vadītājs. Un dažreiz neliels degvielas ietaupījums nav tā vērts, ja braukšana kļūst nepatīkama un nogurdinoša.

Garā brauciena komentārs: “Pēc stundas ar vaļā logiem esmu vairāk noguris no trokšņa nekā no pašas braukšanas. Ar kondicionieri un aizvērtiem logiem brauciens ir mierīgāks.”

Auto tips arī maina rezultātu

Ne visi auto uz kondicionieri un atvērtiem logiem reaģē vienādi. Mazam pilsētas auto ar nelielu motoru kondicioniera slodze var būt jūtamāka. Vadītājs var pat pamanīt, ka auto kļūst mazliet gausāks, īpaši paātrinoties vai braucot kalnā. Lielākam auto ar jaudīgāku motoru šī slodze var būt mazāk pamanāma, lai gan degvielas patēriņa ziņā tā joprojām eksistē.

Savukārt aerodinamika dažādiem auto arī ļoti atšķiras. Zems sedans, hečbeks, universālis, SUV un busiņš ar atvērtiem logiem gaisā uzvedas atšķirīgi. Auto, kas jau pats par sevi ir mazāk aerodinamisks, pie lielāka ātruma var būt jutīgāks pret papildu gaisa pretestību.

Tas nozīmē, ka nav iespējams nosaukt vienu precīzu skaitli visiem auto. Vienam kondicionieris var pielikt nedaudz, citam vairāk. Vienam atvērti logi uz šosejas var būt ļoti jūtams patēriņa faktors, citam mazāk. Bet kopējais princips paliek spēkā: zemā ātrumā logi ir mazāk problemātiski, lielā ātrumā tie kļūst arvien dārgāki.

Hibrīdi un elektroauto: mazliet cita loģika

Hibrīdos un elektroauto dzesēšanas tēma kļūst vēl interesantāka. Elektroauto kondicionieris patērē elektroenerģiju no baterijas, nevis degvielu tiešā veidā. Tas var samazināt nobraucamo attālumu, īpaši ļoti karstā laikā, kad dzesēšana strādā intensīvi. Hibrīdā kondicionieris var ietekmēt gan degvielas patēriņu, gan to, cik bieži ieslēdzas iekšdedzes motors.

Taču elektroauto un hibrīdos īpaši svarīga kļūst iepriekšēja salona atdzesēšana, ja auto ir pieslēgts pie uzlādes. Ja salonu var atdzesēt vēl pirms brauciena, kamēr auto saņem enerģiju no tīkla, brauciena laikā sistēmai var būt mazāk darba. Iekšdedzes auto šāda iespēja parasti nav tik efektīva vai nav pieejama.

Tomēr arī elektroauto gadījumā atvērti logi uz šosejas palielina gaisa pretestību. Un gaisa pretestība elektroauto nozīmē mazāku efektivitāti un īsāku nobraukumu. Tāpēc lielā ātrumā arī elektroauto bieži labāk braukt ar aizvērtiem logiem un saprātīgu klimata kontroli, nevis ar pilnībā atvērtiem logiem.

Vai kondicionieri vajag regulāri lietot arī tad, ja taupi degvielu?

Daži autovadītāji mēģina kondicionieri nelietot gandrīz nekad, jo grib taupīt degvielu. Taču pilnīga kondicioniera ignorēšana ilgtermiņā ne vienmēr ir laba ideja. Kondicionēšanas sistēmai ir blīves, kompresors, aukstuma aģents un detaļas, kurām reizēm vajag darboties, lai sistēma saglabātos labā stāvoklī.

Ja kondicionieris netiek lietots ļoti ilgi, sistēma var sākt zaudēt efektivitāti, blīves var izžūt, un kādā karstā dienā, kad dzesēšana tiešām vajadzīga, tā var nestrādāt kā nākas. Tāpēc pat ekonomijas domāšanā ir vērts kondicionieri laiku pa laikam ieslēgt, arī ārpus pašas karstākās sezonas.

Turklāt kondicionieris palīdz ne tikai dzesēt, bet arī sausināt gaisu. Tas ir noderīgi, piemēram, kad logi svīst. Tātad kondicionieris nav tikai vasaras komforta poga. Tā ir daļa no auto klimata un redzamības sistēmas.

Servisa meistara komentārs: “Kondicionieri nevajag mocīt uz maksimumu katru dienu, bet arī nelietot gadiem nav gudri. Sistēmai reizēm jāstrādā.”

Cik daudz degvielas tas viss var izmaksāt?

Precīzu skaitli nosaukt visiem auto nav iespējams, jo rezultāts atkarīgs no auto modeļa, motora, kondicioniera sistēmas, temperatūras, ātruma un braukšanas apstākļiem. Taču praktiskā domāšana var būt vienkārša: kondicionieris var palielināt patēriņu, īpaši pilsētā un īsos braucienos, bet atvērti logi var kļūt neekonomiski pie lielāka ātruma.

Pieņemsim, ka auto vidēji patērē 7 l/100 km. Ja nepareiza dzesēšanas izvēle vasarā patēriņu palielina tikai par 0,3 l/100 km, tad 3000 vasaras kilometros tie ir 9 papildu litri. Ja degviela maksā 1,70 €/l, tie ir apmēram 15 eiro. Tas nav milzīgs skaitlis, bet tas ir tikai viens vienkāršs scenārijs. Ja brauc vairāk, sastrēgumos, karstumā un ar sliktu paradumu visu laiku dzesēt salonu neefektīvi, summa var būt lielāka.

Svarīgākais nav tas, vai vienā braucienā ietaupīsi dažus centus. Svarīgākais ir paradums. Ja visu vasaru brauc ar nepareizu dzesēšanas stratēģiju, liekie litri sakrājas. Tāpat sakrājas arī nogurums, diskomforts un nevajadzīga kondicioniera slodze.

Biežākās kļūdas, kas vasarā palielina patēriņu

Daudzi autovadītāji vasarā tērē vairāk degvielas nevis tāpēc, ka kondicionieris pats par sevi būtu slikts, bet tāpēc, ka to lieto neefektīvi. Zemāk ir biežākās kļūdas.

• Iekāpt pārkarsušā auto un uzreiz ieslēgt kondicionieri uz maksimumu. Labāk sākumā izvēdināt salonu.
• Uz šosejas braukt ar plaši atvērtiem logiem. Pie lielāka ātruma tas var palielināt gaisa pretestību un patēriņu.
• Turēt temperatūru pārāk zemu. Salonam nav jābūt ledusskapim, lai vadītājs justos labi.
• Neizmantot recirkulāciju, kad tā būtu noderīga. Karstā laikā tā var palīdzēt salonam ātrāk atdzist.
• Lietot recirkulāciju pārāk ilgi. Tad gaiss salonā var kļūt smagnējs.
• Ignorēt salona filtru. Netīrs filtrs var samazināt gaisa plūsmu un padarīt sistēmu mazāk efektīvu.
• Atstāt auto tiešā saulē bez vajadzības. Jo karstāks salons, jo vairāk darba kondicionierim.

Salona filtrs: mazā detaļa, kas ietekmē dzesēšanas sajūtu

Runājot par kondicionieri, daudzi domā tikai par aukstuma aģentu vai kompresoru. Bet ir vēl viena ļoti praktiska lieta — salona filtrs. Ja tas ir netīrs un aizsērējis, gaisa plūsma kļūst vājāka. Kondicionieris it kā strādā, bet salons nedzesējas tik labi, jo gaiss nepietiekami efektīvi nonāk salonā.

Rezultātā vadītājs var griezt ventilatoru augstāk, likt zemāku temperatūru un domāt, ka kondicionieris ir vājš. Bet patiesībā problēma var būt filtrā. Netīrs filtrs var arī radīt nepatīkamu smaku, pasliktināt gaisa kvalitāti un radīt sajūtu, ka auto “neelpo”.

Tāpēc, ja šķiet, ka kondicionieris vairs nedzesē tik labi kā agrāk, nav uzreiz jādomā par dārgu remontu. Sāc ar vienkāršām lietām: pārbaudi salona filtru, pārbaudi sistēmas darbību un tikai pēc tam meklē sarežģītākas problēmas.

Praktisks servisa komentārs: “Dažreiz cilvēks sūdzas, ka kondicionieris slikti dzesē, bet salona filtrs ir tik netīrs, ka gaisam vienkārši grūti tikt cauri.”

Kā rīkoties dažādās situācijās?

Lai šo tēmu padarītu praktisku, apskatīsim vairākas ikdienas situācijas.

Īss brauciens pa pilsētu.
Ja ārā nav ekstrēmi karsts, bieži pietiek ar atvērtiem logiem vai ventilatoru. Kondicionieris var nepaspēt dot pilnu labumu, ja brauciens ir ļoti īss.

Garš brauciens pa šoseju.
Labāk izvēdināt salonu sākumā, pēc tam aizvērt logus un lietot kondicionieri mērenā režīmā. Tas parasti būs komfortablāk un bieži arī saprātīgāk patēriņa ziņā.

Sastrēgums karstā dienā.
Ja komforts krītas un vadītājs jūtas slikti, kondicionieris ir pamatots. Lai netērētu lieki, nevajag likt pārāk zemu temperatūru un sistēmu mocīt maksimālā režīmā.

Auto stāvējis saulē.
Sākumā atver durvis vai logus, izvēdini karsto gaisu, tikai pēc tam ieslēdz kondicionieri. Tas ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā samazināt sistēmas slodzi.

Vēss vasaras vakars.
Kondicionieris var nebūt vajadzīgs. Ventilators vai nedaudz atvērts logs var pilnībā pietikt.

Praktiska vasaras stratēģija degvielas taupīšanai

Ja gribas vienkāršu, ikdienā lietojamu pieeju, tad tā varētu izskatīties šādi:

1. Ja auto stāvējis saulē, vispirms izvēdini salonu.
2. Pilsētā un mazā ātrumā izmanto logus vai ventilatoru, ja ar to pietiek komfortam.
3. Uz šosejas aizver logus un lieto kondicionieri mēreni.
4. Neliec zemāko iespējamo temperatūru bez vajadzības.
5. Izmanto recirkulāciju gudri, nevis nepārtraukti.
6. Regulāri maini salona filtru.
7. Ja kondicionieris slikti dzesē, pārbaudi sistēmu, nevis vienkārši griez visu uz maksimumu.

Šī stratēģija nav par to, lai nekad nelietotu kondicionieri. Tā ir par to, lai lietotu to gudri. Jo gudra kondicioniera lietošana var būt daudz labāka nekā divas galējības: vai nu visu vasaru mocīties bez dzesēšanas, vai arī katrā braucienā pārvērst salonu par ledusskapi.

Biežākie mīti par kondicionieri un degvielas patēriņu

Mīts Nr. 1: “Kondicionieris vienmēr ir dārgāks nekā atvērti logi.”
Ne vienmēr. Pilsētā logi bieži var būt ekonomiskāki, bet uz šosejas atvērti logi var palielināt gaisa pretestību tik ļoti, ka kondicionieris mērenā režīmā kļūst saprātīgāks.

Mīts Nr. 2: “Atvērti logi neko nemaksā.”
Mazā ātrumā ietekme var būt neliela, bet lielā ātrumā atvērti logi bojā aerodinamiku un var palielināt degvielas patēriņu.

Mīts Nr. 3: “Jo aukstāks salons, jo labāk.”
Pārāk auksts salons nav vajadzīgs ne komfortam, ne ekonomijai. Mērens iestatījums bieži ir labāks par maksimālu dzesēšanu.

Mīts Nr. 4: “Kondicionieri labāk nelietot vispār, lai taupītu.”
Ilgstoši nelietota sistēma var zaudēt efektivitāti. Kondicionieri ir vērts laiku pa laikam ieslēgt un uzturēt kārtībā.

Mīts Nr. 5: “Ja kondicionieris slikti dzesē, jāuzpilda freons.”
Ne vienmēr. Problēma var būt arī salona filtrā, ventilatorā, sistēmas netīrumos, noplūdē vai citās detaļās. Vispirms vajag pārbaudi.

Kas ir svarīgāk — ekonomija vai komforts?

Šis jautājums nav tikai par degvielu. Karstā laikā komforts ir cieši saistīts ar drošību. Ja vadītājs ir pārkarsis, aizkaitināts, noguris un svīst, viņa uzmanība var kristies. Līdz ar to braukšana kļūst riskantāka. Tāpēc dažreiz kondicioniera lietošana ir pilnīgi pamatota pat tad, ja tā nozīmē nelielu degvielas patēriņa pieaugumu.

Īpaši tas attiecas uz bērniem, vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar veselības problēmām un garākiem braucieniem. Degvielas ekonomija ir svarīga, bet tā nedrīkst pārvērsties par nepatīkamu vai pat bīstamu braukšanu. Gudra ekonomija nav mocīšanās. Gudra ekonomija ir saprātīgs līdzsvars.

Tas pats attiecas uz troksni. Braukt ar atvērtiem logiem pa šoseju var šķist taupīgi, bet, ja vadītājs pēc stundas ir noguris no vēja un trokšņa, vai tas tiešām ir labs risinājums? Ne vienmēr. Auto izmaksās jāskatās ne tikai litri, bet arī braukšanas kvalitāte.

Ļoti labs autovadītāja secinājums: “Es netaupu degvielu tā, lai pašam kļūtu slikti. Labāk lietoju kondicionieri gudri, nevis visu vasaru cīnos ar karstumu.”

Secinājums: nav viena pareizā režīma visai vasarai

Tātad — kas patērē vairāk degvielas vasarā: kondicionieris vai atvērti logi? Godīgā atbilde ir: atkarīgs no situācijas. Pilsētā un mazā ātrumā atvērti logi bieži var būt ekonomiskāks risinājums. Uz šosejas atvērti logi var būt neefektīvi aerodinamikas dēļ, un kondicionieris saprātīgā režīmā var būt labāka izvēle. Sastrēgumā jādomā ne tikai par degvielu, bet arī par komfortu un vadītāja pašsajūtu.

Svarīgākais ir nelietot ne logus, ne kondicionieri automātiski vienā un tajā pašā veidā visās situācijās. Ja brauc lēni un ārā nav pārāk karsts, logi var būt lieliski. Ja brauc pa šoseju, aizver logus un izmanto klimata kontroli mierīgi. Ja auto ir pārkarsis, vispirms izvēdini salonu. Ja izmanto kondicionieri, neliec to uz ledusskapja režīmu bez vajadzības. Ja sistēma slikti dzesē, pārbaudi filtru un kondicioniera stāvokli.

Vasaras degvielas ekonomija nav tikai par vienu pogu. Tā ir par paradumiem. Kur novieto auto. Kā atdzesē salonu. Cik plaši atver logus. Cik ātri brauc. Kādu temperatūru uzstādi. Vai uzturi kondicionieri kārtībā. Un cik labi saproti, ka komforts un ekonomija nav pretinieki — tie var strādāt kopā, ja auto tiek lietots gudri.

Tāpēc labākā atbilde nav “vienmēr kondicionieris” vai “vienmēr logi”. Labākā atbilde ir: izmanto logus, kad tas ir saprātīgi, un kondicionieri, kad tas ir efektīvāk vai drošāk. Tieši šī elastība palīdz vasarā tērēt mazāk, braukt patīkamāk un nepadarīt katru karsto dienu par cīņu starp maku un komfortu.

Īsais secinājums: “Pilsētā logi bieži palīdz ietaupīt. Uz šosejas labāk strādā kondicionieris mērenā režīmā. Bet visvairāk degvielu taupa nevis viena poga, bet gudrs paradums.”