Vai ziemā auto jāmazgā biežāk? Ceļu sāls, rūsa, apakšas mazgāšana un kļūdas, kas bojā auto

Ir janvāra pēcpusdiena. No rīta automobilis izbrauca no mazgātavas tīrs, tumšā krāsa atkal spīdēja un numura zīme bija balta. Pietika ar četrdesmit kilometriem pa slapju šoseju, lai vakarā durvis, sliekšņi un aizmugure atkal būtu pārklāti ar pelēcīgi baltu plēvi. Vadītājs paskatās uz auto un nodomā: “Kāda jēga vispār ziemā mazgāt? Rīt tas tāpat būs netīrs.”

No estētikas viedokļa šis arguments pat šķiet pamatots. Ziemā automobili uzturēt vizuāli nevainojamu ir gandrīz bezcerīgi. Slapjš asfalts, sāļš ūdens, smiltis un dubļi pēc dažiem kilometriem atkal nonāk uz sāniem, riteņu arkām un bagāžnieka vāka. Taču ziemas mazgāšanas galvenais mērķis nav iegūt automobili, kurā varētu fotografēt savu atspulgu.

Daudz svarīgāks jautājums ir tas, kas paliek uz automobiļa pēc tam, kad ūdens izžūst. Uz Latvijas valsts asfaltētajiem ceļiem ziemas uzturēšanā tiek izmantots arī mitrais tehniskais sāls. Sāļais šķīdums kopā ar slapjdraņķi nonāk ne tikai uz krāsotām virsbūves detaļām, bet arī riteņu arkās, uz piekares elementiem, apakšas aizsargiem, stiprinājumiem, bremžu detaļām un daudzās grūti redzamās vietās.

Tieši tāpēc ziemā dažreiz ir vērts mazgāt automobili brīdī, kad tas pēc desmit minūtēm atkal nebūs perfekti tīrs. Mērķis nav perfekcija. Mērķis ir periodiski aizskalot prom to, ko nav vēlams vairākus mēnešus turēt uz automobiļa.

Ziemas mazgāšanas mērķis nav saglabāt automobili tīru līdz nākamajai nedēļai. Mērķis ir neļaut vairāku mēnešu ceļu sāls kārtai kļūt par pastāvīgu automobiļa sastāvdaļu.

Kāpēc ceļu sāls automobilim vispār ir problēma?

Lai rastos rūsa, nepieciešams metāls, skābeklis un mitrums. Sāls procesu var būtiski paātrināt, jo sāļš ūdens ir labāks elektrības vadītājs nekā tīrs ūdens un veicina elektroķīmiskos korozijas procesus.

Tas nenozīmē, ka automobilis pēc viena brauciena pa nokaisītu ceļu nākamajā rītā būs sarūsējis. Mūsdienu automobiļiem ir krāsas, grunts, cinka pārklājumi, mastikas, plastmasas aizsargi un citas pretkorozijas metodes. Normāli ekspluatējot, virsbūve nav neaizsargāts tērauda gabals.

Problēma sāk kļūt interesantāka tur, kur aizsargkārta vairs nav ideāla. Neliels akmens izsists bojājums, skrāpējums slieksnī, veca mastika, korozijas sākums detaļu savienojumā vai gadiem krāti netīrumi riteņu arkā var radīt vietu, kur mitrums un sāls paliek daudz ilgāk nekā uz gludas krāsotas durvju virsmas.

Un šīs ir tieši tās vietas, kuras vadītājs ikdienā neredz. Automobilis no augšas var izskatīties ļoti pieklājīgi, kamēr zem tā sāļš mitrums regulāri nonāk pie piekares stiprinājumiem, apakšrāmjiem, bremžu caurulēm, skrūvju savienojumiem un šuvēm.

Baltais pārklājums uz durvīm ir tikai redzamā daļa

Kad ziemā automobilis nožūst, uz durvīm un aizmugures bieži paliek balti vai pelēcīgi plankumi. Tos ir viegli pamanīt, tāpēc rodas iespaids, ka sāls problēma galvenokārt atrodas uz virsbūves.

Patiesībā virsbūves sāni bieži ir viena no vieglāk nomazgājamajām vietām. Daudz vairāk uzmanības pelna zonas, kurās netīrumi var ieķerties un saglabāt mitrumu: riteņu arku malas, sliekšņu apakšpuse, vietas aiz plastmasas aizsargiem, piekares detaļas, apakšrāmji un dažādas konstrukcijas kabatas.

Tieši tādēļ labs ziemas mazgāšanas princips ir nevis “nomazgājam visu, ko redz vadītājs”, bet gan “cenšamies aizskalot arī to, ko no vadītāja vietas redzēt nevar”.

Cik bieži ziemā mazgāt auto?

Universāla formula “katru septīto dienu” būtu pārāk vienkārša. Vadītājs, kurš nedēļā nobrauc 80 kilometrus pa mazāk noslogotiem ceļiem, automobili noslogo citādi nekā cilvēks, kurš katru dienu brauc pa slapju maģistrāli aiz kravas automašīnām.

Consumer Reports kā praktisku orientieri ziemas sāls sezonā min aptuveni vienu mazgāšanu mēnesī un biežāk, ja automobilis ir stipri noklāts ar sāli. Tas ir saprātīgs sākumpunkts, taču daudz labāk par kalendāru ir paskatīties uz automobili un pēdējo nedēļu braukšanas apstākļiem.

Ja bijusi sausa sala nedēļa un auto gandrīz nav braucis pa slapjdraņķi, steidzama mazgāšana var nebūt vajadzīga. Ja savukārt piecas dienas pēc kārtas bijusi temperatūra ap nulli, brauktuves slapjas un katrs brauciens beidzas ar biezu sāļas masas kārtu uz sliekšņiem, nav lielas jēgas gaidīt vēl trīs nedēļas tikai tāpēc, ka “mēnesis vēl nav pagājis”.

Vai apakšas mazgāšana tiešām ir nepieciešama?

Ja ziemas mazgāšanu uztver tikai kā kosmētiku, apakšas programma var šķist vēl viens pakalpojums, ko mazgātava mēģina pārdot. Taču tieši ziemā tai ir ļoti loģisks tehnisks pamatojums.

Riepas nepārtraukti met sāļu ūdeni uz riteņu arkām un automobiļa apakšu. Braucot aiz citiem transportlīdzekļiem, slapjdraņķis tiek izsmidzināts vēl tālāk. Turklāt apakšā ir daudz nevienmērīgu virsmu un kabatu, kur netīrumi var saglabāties ilgāk nekā uz durvju ārpuses.

Consumer Reports eksperti norāda, ka apakšas mazgāšana nav obligāti vajadzīga katrā mazgāšanas reizē, taču vietās, kur ziemā ceļus apstrādā ar sāli, to ir vērts veikt periodiski un vismaz sezonas laikā vairākas reizes atkarībā no piesārņojuma.

Īpaši nozīmīga apakšas skalošana var būt vecākam automobilim, kur rūpnīcas aizsargpārklājums jau piedzīvojis daudz ziemu, taču arī jauns auto nav pilnībā pasargāts no sāls uzkrāšanās. Pretkorozijas aizsardzība samazina risku — tā neatceļ nepieciešamību automobili kopt.

Kurām vietām ziemā pievērst visvairāk uzmanības?

Ja mazgā pats, nav nepieciešams izturēties pret katru virsbūves kvadrātcentimetru vienādi. Ir zonas, kas ziemā saņem īpaši lielu netīrumu un sāls slodzi.

Protams, nevajag ar augstspiediena strūklu agresīvi mēģināt iztīrīt katru gumijas blīvi, elektrības savienojumu vai detaļu no dažu centimetru attāluma. Spiedienam ir jāpalīdz netīrumus aizskalot, nevis jākļūst par instrumentu, ar kuru mēģinām pārbaudīt, cik izturīga ir katra automobiļa blīve.

Priekšskalošana ziemā ir svarīgāka, nekā šķiet

Vasarā uz automobiļa bieži ir putekļi, kukaiņi un ceļa netīrumi. Ziemā virsbūves apakšējā daļa var būt pārklāta ar maisījumu, kurā ir sāls, smiltis un sīkas abrazīvas daļiņas.

Ja šādu automobili uzreiz sāk berzt ar sūkli vai mazgāt ar mehāniskām birstēm bez pienācīgas priekšskalošanas, daļa netīrumu tiek vilkta pāri krāsai. Tieši tāpēc ziemas mazgāšanā īpaši svarīgs ir pirmais posms — pēc iespējas vairāk rupjo netīrumu vispirms aizskalot prom.

Tas nenozīmē, ka katra automātiskā birstu mazgātava noteikti saskrāpēs automobili vai ka bezkontakta mazgāšana vienmēr būs perfekta. Mazgātavas kvalitāte, iekārtu stāvoklis, ķīmija un process atšķiras. Bet fizika ir vienkārša: jo mazāk smilšu paliek uz virsmas pirms mehāniska kontakta, jo labāk.

Vai ziemā labāk izvēlēties bezkontakta mazgāšanu?

Bezkontakta mazgāšanai ziemā ir viena acīmredzama priekšrocība — uz sāļās un smilšainās virsbūves nav tieša mehāniska kontakta ar birstēm. Ja automašīna ir ļoti netīra, tas var būt pievilcīgs risinājums.

Taču arī šeit nav viena pareizā varianta visiem. Vāji noregulēta bezkontakta programma var netīrumus pilnībā nenoņemt, savukārt kvalitatīva automātiskā mazgātava ar labu priekšskalošanu un uzturētām birstēm var strādāt ļoti labi.

Ziemā svarīgāks jautājums par uzrakstu “bezkontakta” vai “birstes” bieži ir šāds: vai auto tiek kārtīgi priekšskalots, vai ir pieejama apakšas mazgāšana un vai pēc procesa to iespējams pietiekami nožāvēt?

Vai mazgāt auto, ja ārā ir liels sals?

Var, taču mazgāšanas vietai un tam, kas notiek pēc mazgāšanas, kļūst daudz lielāka nozīme. Pats ūdens automobilim nav kaut kas neparasts — auto visu gadu brauc lietū. Problēma rodas, ja ūdens nonāk spraugās un pēc dažām minūtēm tajās sasalst.

Tāpēc ļoti aukstā laikā daudz saprātīgāka ir apsildāma vai vismaz no sala pasargāta mazgāšanas vieta ar žāvēšanu nekā ātra mazgāšana pagalmā, pēc kuras slapjš automobilis uzreiz tiek atstāts ārā lielā mīnusā.

Ja nav steidzamas vajadzības, īpaši stiprā salā var būt gudri izvēlēties maigāku dienu. Savukārt, ja automobili klāj bieza sāls un slapjdraņķa kārta un pieejama normāla iekštelpu mazgātava, pats fakts, ka ārā ir mīnusi, nenozīmē, ka automobili nedrīkst mazgāt.

Kāpēc pēc mazgāšanas durvis dažreiz vairs negrib atvērties?

Ūdens var palikt uz gumijas blīvēm, rokturu mehānismos un dažādās spraugās. Ja automobilis pēc tam ilgstoši atrodas zem nulles, šis ūdens sasalst un var salīmēt virsmas kopā.

Īpaši nepatīkama situācija ir tad, ja vadītājs no rīta mēģina ar spēku atraut pie durvīm piesalušu gumijas blīvi. Dažreiz blīve iztur, citreiz to iespējams sabojāt vai izraut no stiprinājuma.

Tāpēc ziemas mazgāšanā ir vērts pēc procesa atvērt visas durvis, apskatīt ailes, nepieciešamības gadījumā nosusināt redzamo ūdeni un uzturēt blīves labā stāvoklī ar tām paredzētu kopšanas līdzekli.

Ar bezatslēgas piekļuvi un slēptiem elektriskiem rokturiem situācija var atšķirties, tāpēc īpaši moderniem auto vienmēr ir vērts ievērot konkrētā ražotāja norādījumus par mazgāšanu ziemā.

Vai uz sasaluša stikla drīkst liet karstu ūdeni?

Nē, un te runa nav tikai par ūdens atkārtotu sasalšanu. Ļoti liela temperatūras starpība starp sasalušu stiklu un karstu ūdeni rada nevajadzīgu termisko slodzi.

Ja vējstiklā jau ir mazs akmens izsists bojājums vai plaisas sākums, šāds temperatūras šoks var situāciju pasliktināt. Ziemā drošāka pieeja ir izmantot auto apsildi, atbilstošu ledus skrāpi un stiklu atkausēšanai paredzētus līdzekļus.

Pēc mazgāšanas neaizmirsti par bremzēm

Mazgāšanas laikā ūdens nonāk arī uz bremžu diskiem. Tas nav nekas ārkārtējs — bremzes kļūst slapjas arī lietū un braucot caur peļķēm. Taču pēc mazgāšanas pirmajās bremzēšanas reizēs sajūta var nedaudz atšķirties, un uz diskiem pēc stāvēšanas var ļoti ātri parādīties plāna virsmas rūsas kārta.

Toyota un citi autoražotāji lietošanas instrukcijās iesaka pēc automobiļa mazgāšanas pirms novietošanas stāvēšanai lēni pabraukt un vairākas reizes viegli izmantot bremzes, lai palīdzētu detaļām nožūt.

Svarīgi šo padomu nepārprast. Nevajag braukt ar pastāvīgi nospiestu bremžu pedāli, pārkarsēt bremzes vai veikt straujas bremzēšanas slidena ceļa malā. Pietiek drošā ceļa posmā pārbaudīt, vai bremzes darbojas normāli, un ar dažām parastām, vieglām bremzēšanām palīdzēt noņemt lieko mitrumu.

Ja pēc mazgāšanas bremzes ilgstoši uzvedas neparasti, automobilis velk uz vienu pusi, pedālis ir dīvains vai dzirdama izteikta metāliska skaņa, to nevajadzētu automātiski norakstīt uz ūdeni. Plašāk par bremžu simptomiem lasi rakstā “Bremzes čīkst, vibrē vai pedālis kļuvis mīksts: kad drīkst braukt un kad nekavējoties jāapstājas?”.

Netīrs auto siltā garāžā: ne vienmēr ideāla kombinācija

Apsildāma garāža ziemā šķiet automobiļa paradīze. Nav jāskrāpē stikli, motors un salons nav tik auksts, sniegs nokūst. Taču ir viena neērta nianse: ja automobilis katru vakaru tiek ievests garāžā ar biezu sāļa slapjdraņķa kārtu, siltums un mitrums var radīt ļoti labvēlīgus apstākļus korozijas procesam.

AAA iesaka stipri ar sāli pārklātu automobili pirms ilgstošas glabāšanas siltā garāžā pēc iespējas nomazgāt un nožāvēt. Tas nenozīmē, ka apsildāma garāža pati par sevi ir slikta. Problēma ir kombinācija: sāļi netīrumi + mitrums + siltums.

Ja automobili katru vakaru novieto siltumā, regulāra sāls noskalošana kļūst vēl loģiskāka, nevis mazāk nepieciešama.

Vai vasks vai aizsargpārklājums ziemā palīdz?

Vasks, sintētisks aizsargpārklājums vai kvalitatīvs keramiskais pārklājums var palīdzēt samazināt netīrumu pieķeršanos pie krāsas un atvieglot turpmāko mazgāšanu. Ūdens labāk veido pilienus, virsmu parasti ir vienkāršāk notīrīt un agresīvi netīrumi mazāk tieši saskaras ar lakas virskārtu.

Taču aizsargpārklājums nav neredzams spēka lauks. Tas nenozīmē, ka automobili ar uzklātu keramiku visu ziemu vairs nav jāmazgā. Sāls un smiltis joprojām nonāk uz riteņu arkām, apakšas, piekares un daudzām vietām, kur keramiskais pārklājums vispār neatrodas.

Tāpēc aizsardzība un mazgāšana nav konkurējošas stratēģijas. Labs pārklājums var atvieglot kopšanu, bet regulāra tīrīšana joprojām ir nepieciešama.

Ko darīt ar akmens izsistiem krāsas bojājumiem?

Ziemā tie ir īpaši interesanti. Uz kapota vai sliekšņa ir mazs punkts, kur akmens izsitis lakas un krāsas slāni līdz metālam. Vasarā tas mēnešiem var izskatīties gandrīz nemainīgs. Ziemā šajā pašā vietā regulāri nonāk ūdens un sāls.

Tāpēc mazu krāsas bojājumu savlaicīga apstrāde nav tikai kosmētika. Tā palīdz atjaunot aizsargbarjeru starp tēraudu un vidi.

Ja rūsa jau sākusies zem krāsas un parādījušies burbuļi, vienkārša krāsas punkta uzlikšana virsū problēmu var tikai noslēpt. Tad vajadzīga korekta bojātās vietas apstrāde.

Vai ziemā jātīra arī riteņu diski?

Jā, taču ne tādēļ, lai janvārī diski izskatītos kā autoizstādē. Uz tiem nonāk ceļa sāls, bremžu putekļi un slapjdraņķis. Īpaši daudz netīrumu uzkrājas diska iekšējā daļā, kuru ikdienā gandrīz neredzam.

Periodiska skalošana palīdz nepieļaut ļoti biezu netīrumu kārtu. Tajā pašā laikā nevajadzētu uz karstiem bremžu diskiem un suportiem liet agresīvu ķīmiju vai auksta ūdens strūklu uzreiz pēc ļoti intensīvas bremzēšanas.

Ja tikko bijis dinamisks brauciens vai ilgs nobrauciens ar daudz bremzēšanas, ļauj automobiļa bremzēm atgriezties normālā temperatūrā pirms intensīvas mazgāšanas.

Vai drīkst ar augstspiedienu mazgāt visu automobiļa apakšu?

Apakšas noskalošana ir laba ideja, taču princips “jo tuvāk un jo lielāks spiediens, jo labāk” šeit neder.

Automobiļa apakšā atrodas ne tikai vienkāršas tērauda sijas. Tur ir plastmasas paneļi, vadu stiprinājumi, gumijas elementi, elektrības savienojumi, sensori un dažādi aizsargpārklājumi. Ja izmanto pašapkalpošanās augstspiediena pistoli, ievēro saprātīgu distanci un nevērs koncentrētu strūklu no dažiem centimetriem tieši jutīgos mezglos.

Daudziem vadītājiem vienkāršāks risinājums ir mazgātavas programma ar speciāli paredzētu apakšas skalošanu. Tās mērķis nav ar milzīgu spiedienu iztīrīt katru skrūves vītni, bet aizskalot prom lielāko sāls, dubļu un smilšu daudzumu.

8 ziemas mazgāšanas kļūdas, kuras labāk nepieļaut

1. Nemazgāt auto visu ziemu, jo “tas tāpat uzreiz būs netīrs”. Estētika nav galvenais iemesls ziemas mazgāšanai; daudz svarīgāka ir sāls un slapjdraņķa periodiska noņemšana.
2. Uzreiz berzt sāļi smilšainu virsbūvi. Vispirms nepieciešama laba priekšskalošana, lai samazinātu abrazīvu netīrumu daudzumu.
3. Aizmirst par riteņu arkām un apakšu. Tieši tur uzkrājas liela daļa ziemas netīrumu.
4. Stiprā salā nomazgāt auto un slapju uzreiz atstāt ārā. Durvju blīvēs, rokturos un spraugās palikušais ūdens var sasalt.
5. Pēc mazgāšanas nepievērst uzmanību bremzēm. Pirmajās bremzēšanas reizēs pārbaudi to darbību un droši palīdz tām nožūt.
6. Liet verdošu vai ļoti karstu ūdeni uz sasaluša stikla. Temperatūras šoks var bojājumus stiklā padarīt nopietnākus.
7. Ar augstspiediena strūklu no ļoti tuva attāluma šaut katrā blīvē un elektriskajā savienojumā. Spiediens ir paredzēts tīrīšanai, nevis automobiļa hermētiskuma testēšanai.
8. Domāt, ka vasks vai keramika aizstāj mazgāšanu. Aizsargpārklājums palīdz, bet apakša, arkas un piekare joprojām saņem sāļo ceļa ūdeni.

Praktiska ziemas mazgāšanas secība

Vai pašapkalpošanās mazgātava ziemā ir laba izvēle?

Tā var būt ļoti laba, jo vadītājs pats var vairāk laika veltīt riteņu arkām, sliekšņiem un netīrākajām zonām. Turklāt nav jāgaida, kamēr kāda automātiska programma desmit sekundēs mēģina izdarīt visu vienādi.

Tomēr aukstā laikā pašapkalpošanās mazgātavas lielākais trūkums var būt žāvēšana. Automātiskā mazgātava bieži beigās izmanto gaisa žāvētājus, kamēr pašapkalpošanās vietā automobilis pēc skalošanas var palikt pilnīgi slapjš.

Tāpēc salā pēc pašapkalpošanās mazgāšanas ir īpaši svarīgi nosusināt durvju ailes un blīves, nedaudz pabraukt un nevis uzreiz aizslēgt slapju auto uz visu nakti.

Kad rūsa vairs nav tikai kosmētiska problēma?

Neliels virsmas rūsas punkts uz kādas skrūves un caurrūsējis nesošs elements nav viens un tas pats. Ar laiku korozija var skart detaļas, kuru izturībai ir tieša nozīme automobiļa drošībā.

Īpaši nopietni jāuztver korozija nesošajās virsbūves zonās, pie piekares stiprinājumiem, bremžu caurulēs un citās konstrukcijās, kuru bojājums var ietekmēt automobiļa vadāmību vai bremzēšanu.

Vadītājam nav nepieciešams katru mēnesi līst zem automobiļa ar lukturīti un skrūvgriezi. Taču periodiska apakšas apskate servisā ir ļoti saprātīga, īpaši vecākam auto, kas daudzus gadus braucis pa ziemas sāli.

5 minūšu pārbaude pirms nākamās mazgāšanas

Šie jautājumi palīdz izvēlēties ne tikai to, vai mazgāt, bet arī kādu programmu izvēlēties. Dažreiz vajadzīga parasta virsbūves noskalošana. Citreiz daudz vērtīgāks būs rūpīgs darbs ar arkām un apakšu.

Mini tests: mazgāt tagad vai pagaidīt?

Mīti un patiesība

Biežāk uzdotie jautājumi

Secinājums

Ziemas auto mazgāšana ir viena no tām lietām, kas kļūst daudz loģiskāka, tiklīdz pārstājam uz to skatīties tikai kā uz skaistumkopšanu. Ja galvenais mērķis būtu saglabāt virsbūvi perfekti spīdīgu, ziemas Latvijā šī cīņa patiešām būtu diezgan bezcerīga.

Taču ziemā automobilis jāmazgā cita iemesla dēļ. Uz tā regulāri nonāk sāļš ūdens, smiltis un slapjdraņķis. Daļa no tā paliek redzama uz durvīm, bet daļa nonāk vietās, kuras autovadītājs gandrīz nekad neredz — riteņu arkās, uz sliekšņu apakšmalām, piekares detaļām un virsbūves apakšā.

Tāpēc nav jācenšas panākt, lai automobilis katru ziemas dienu izskatītos kā tikko no salona. Daudz saprātīgāk ir periodiski noņemt uzkrāto sāli, īpaši pēc ilgākiem slapjdraņķa periodiem, un laiku pa laikam nomazgāt arī apakšu.

Tikpat svarīgi ir mazgāt gudri. Sāļi smilšainu virsmu vispirms kārtīgi noskalo. Stiprā salā padomā par žāvēšanu. Pēc mazgāšanas pārbaudi bremzes. Durvju ailes un blīves neatstāj pilnas ar ūdeni, ja pēc stundas gaidāmi −15 °C. Un neizmanto augstspiediena pistoli kā ieroci pret katru automobiļa blīvējumu.

Ja automobilis ir vecāks un jau redzamas korozijas pazīmes, mazgāšana viena pati rūsu neapturēs. Tad nepieciešama bojāto vietu novērtēšana un atbilstoša pretkorozijas apstrāde. Mazgāšana ir profilakse — nevis remonts tam, kas jau ir sarūsējis.

Un varbūt vissvarīgākais ziemas paradums ir vienkārši pārtraukt uzskatīt sāli uz auto par kaut ko, kas “pavasarī pats nomazgāsies”. Daļa tiešām pazudīs ar pirmajiem pavasara lietiem. Taču daudz gudrāk ir neļaut tam mierīgi dzīvot uz automobiļa visu ziemu.

Vadītāja īsais secinājums: ziemā auto mazgā nevis tāpēc, lai tas visu nedēļu spīdētu, bet lai periodiski aizskalotu ceļu sāli un netīrumus. Skaties uz braukšanas apstākļiem, ne tikai kalendāru; rūpīgi noskalo arkas un sliekšņus, periodiski izvēlies apakšas mazgāšanu un stiprā salā neaizmirsti par žāvēšanu. Daudz lētāk ir regulāri nomazgāt sāli nekā pēc gadiem mēģināt salabot to, ko korozija jau ir apēdusi.