Vai degvielas piedevas tiešām strādā? Sprauslu tīrītāji, oktāna un cetāna piedevas — kad pudele bākā palīdz un kad tā ir lieka nauda

Auto preču veikala degvielas piedevu plaukts ir viena no interesantākajām vietām visā automobiļu ķīmijas nodaļā. Dažas pudelītes sola iztīrīt sprauslas. Citas — samazināt degvielas patēriņu. Vēl citas sola paaugstināt oktānskaitli, uzlabot dīzeļdegvielas cetānskaitli, izšķīdināt nogulsnes, atvieglot aukstu startu, pasargāt degvielas sūkni, iztīrīt DPF vai vienkārši likt vecam motoram atkal strādāt “kā jaunam”.

Cena parasti arī ir pietiekami maza, lai eksperiments šķistu nekaitīgs. Ja pudele maksā 8, 12 vai 20 eiro, bet potenciāls sprauslu remonts maksā simtiem, rodas ļoti cilvēcīga doma: kāpēc gan nepamēģināt?

Daļa autovadītāju pēc tam ir pārliecināti, ka motors tiešām sācis strādāt vienmērīgāk. Citi nejūt pilnīgi neko. Trešie sāk piedevas liet katrā otrajā bākā “profilaksei”, lai gan automobiļa ražotājs neko tādu nav paredzējis. Savukārt ceturtā grupa uzskata, ka visas degvielas piedevas bez izņēmuma ir tikai skaisti iepakots mārketings.

Patiesība, kā parasti, ir daudz interesantāka par abām galējībām.

Degvielas ķīmiskās piedevas kā tehnoloģija ir pilnīgi reāla lieta. Pat degviela, kuru nopērc uzpildes stacijā, nav vienkārši “tīrs benzīns” vai “tīrs dīzelis”. Degvielas formulā var būt detergenti un citas piedevas, kuru uzdevums ir kontrolēt nogulsnes, uzlabot noteiktas degvielas īpašības vai palīdzēt tai izpildīt attiecīgo standartu.

Taču no tā neizriet, ka jebkura universāla pudele, kuru ielej bākā, automātiski būs laba jebkuram motoram.

Daži autoražotāji konkrētos apstākļos pieļauj noteiktas detergenta piedevas. Citi savās instrukcijās tieši raksta, ka aftermarket degvielas piedevas un motora “treatments” nav ieteicami. Dīzeļiem prasības var būt vēl stingrākas, jo modernās common-rail sistēmās degviela vienlaikus pilda gan enerģijas nesēja, gan ļoti precīzu augstspiediena komponentu eļļošanas un dzesēšanas funkciju.

Tāpēc pareizais jautājums nav: “Vai degvielas piedevas strādā?”

Pareizais jautājums ir: “Ko tieši šī piedeva dara, kādu problēmu es mēģinu atrisināt, vai konkrētā motora ražotājs to atļauj un vai problēma vispār ir ķīmiski atrisināma?”

Piedeva var palīdzēt tad, ja problēma ir tāda, ko ķīmija vispār spēj ietekmēt. Tā nevar “izšķīdināt” nodilušu detaļu atpakaļ jaunā stāvoklī.

Vispirms: piedevas jau atrodas pašā degvielā

Pirms vērtēt pudelīti no veikala, ir svarīgi saprast vienu būtisku lietu. Degvielas piedevas nav izgudrotas autoķīmijas mārketinga nodaļā vakar no rīta.

Detergenta piedevas benzīnā tiek izmantotas nogulšņu kontrolei, un to efektivitāte ir pētīta gadu desmitiem. ASV EPA pat paredz benzīna detergenta piedevu prasības, savukārt autoražotāju izveidotais TOP TIER standarts nosaka stingrākas nogulšņu kontroles prasības nekā minimālais līmenis.

AAA laboratorijas salīdzinājumā benzīns ar uzlabotu detergentu paketi konkrētajā ASTM testa režīmā radīja ievērojami mazāk ieplūdes vārstu nogulšņu nekā testētā degviela ar minimālāku detergentu paketi. Tas ir labs pierādījums tam, ka pareiza detergenta ķīmija tiešām var ietekmēt motora tīrību.

Taču tas vēl nav pierādījums, ka jebkura atsevišķi nopirkta pudele darbosies vienādi labi. Degvielas formulā piedevu koncentrācija, ķīmiskais sastāvs, saderība un tests tiek kontrolēti kopā ar pašu degvielu. Pudelē no plaukta tu iegādājies atsevišķu produktu, kuru pats pievienosi jau gatavai degvielai.

Tieši šajā vietā sākas lielākā atšķirība starp “piedevas kā tehnoloģija darbojas” un “šī konkrētā pudele noteikti atrisinās mana automobiļa problēmu”.

Kādas piedevas vispār tiek pārdotas?

1. Vai sprauslu tīrītājs tiešām var iztīrīt sprauslas?

Šī ir vispopulārākā piedevu kategorija, un tieši te atbilde ir vistuvāk vārdam “jā” — bet ar ļoti svarīgu nosacījumu.

Degvielas sprauslu darbību tiešām var ietekmēt nogulsnes. Sprauslas atveres ir ļoti mazas, bet mūsdienu iesmidzināšanas sistēmās degvielas daudzums un izsmidzinājuma forma tiek kontrolēta ļoti precīzi. Ja nogulsnes maina plūsmu vai izsmidzinājumu, motors var sākt darboties nevienmērīgi, pasliktināties paātrinājuma reakcija vai rasties citi darbības traucējumi.

Detergenta ķīmijas spēja kontrolēt nogulsnes nav tikai teorija. Hyundai aktuālā īpašnieku dokumentācija atsevišķiem benzīna modeļiem pat norāda, ka autovadītājiem, kuri regulāri neizmanto kvalitatīvu detergenta degvielu un saskaras ar grūtāku iedarbināšanu vai nevienmērīgu motora darbību, noteiktos apstākļos var tikt izmantota ražotāja paredzēta detergenta piedeva.

Bet tajā pašā instrukcijā ir arī otra, vēl svarīgāka puse: nelietot citus nejaušus degvielas sistēmas tīrīšanas līdzekļus, kas nav ražotāja paredzēti.

Tātad pat autoražotājs, kas atzīst detergenta piedevas iespējamu lietderību, nesaka: “Lej jebko, kam uz pudeles rakstīts injector cleaner.”

Ko tīrītājs nespēj izdarīt?

Ja sprauslai ir elektrisks bojājums, nodilusi mehānika, iekšēja noplūde, bojāts smidzinātājs vai tā jau fiziski nespēj pareizi noslēgties, detergents to nesaremontēs.

Tas pats attiecas uz motoru, kas raustās bojātas aizdedzes spoles, sveces, zema degvielas spiediena, vakuuma noplūdes vai kompresijas problēmas dēļ. Šādā situācijā piedeva var būt pilnīgi laba ķīmija, tikai tā tiek lietota nepareizas diagnozes ārstēšanai.

Ja cēlonis ir nogulsnes, piemērots detergents var palīdzēt. Ja cēlonis ir nolietota vai bojāta detaļa, pudelīte nevar pārvērst mehānisku defektu ķīmiskā problēmā.

2. Lielais slazds: tiešās iesmidzināšanas motoram tīrītājs bākā neizmazgā ieplūdes vārstus

Šī ir viena no svarīgākajām lietām visā piedevu tēmā, jo tieši šeit daudzi autovadītāji nopērk pareizu produktu pilnīgi nepareizam uzdevumam.

Klasiskā port injection jeb PFI benzīna sistēmā sprausla iesmidzina benzīnu ieplūdes kanālā pirms ieplūdes vārsta. Degviela tādēļ plūst pāri vārsta aizmugurei, un tajā esošie detergenti var piedalīties šīs zonas tīrības uzturēšanā.

Gasoline Direct Injection jeb GDI motorā sprausla atrodas cilindrā un benzīnu iesmidzina tieši degkamerā. Degviela ieplūdes vārsta aizmugurei vairs nepieskaras.

SAE tehniskajos pētījumos tas aprakstīts ļoti skaidri: tiešās iesmidzināšanas motoram nav tās degvielas “mazgāšanas” darbības, kas ir PFI sistēmā. Tāpēc GDI ieplūdes vārstu nogulsnes var uzkrāties neatkarīgi no tā, cik labs sprauslu detergents atrodas bākā.

Citā SAE salīdzinājumā degvielas piedeva spēja samazināt tiešās iesmidzināšanas sprauslu un degkameras nogulsnes, taču tai nebija būtiskas ietekmes uz ieplūdes vārstu nogulsnēm.

Tas nenozīmē, ka kvalitatīva degviela tiešās iesmidzināšanas motoram nav svarīga. Tā joprojām plūst caur augstspiediena sistēmu un pašām sprauslām. Vienkārši jānodala sprauslas tīrība no ieplūdes vārsta tīrības.

3. Vai oktāna paaugstinātājs dod vairāk jaudas?

Vēl viena ļoti labi pārdodama ideja ir “octane booster”. Uz pudeles var būt sportiska grafika, liesmas, turbīna un solījums par augstāku oktānskaitli. No malas šķiet loģiski: lielāks oktānskaitlis = jaudīgāka degviela = vairāk zirgspēku.

Taču oktānskaitlis nav benzīna “jaudas skaitlis”. Tas raksturo degvielas izturību pret nekontrolētu pašuzliesmošanu jeb detonāciju noteiktos apstākļos.

Ja motors ir paredzēts 95. benzīnam un tajā normāli darbojas bez detonācijas, vienkārša oktānskaitļa palielināšana neuzliek motoram maģisku jaudas režīmu. Savukārt motoram, kurš konstruēts darbam ar augstāku oktānskaitli, pareizs benzīns var ļaut vadības sistēmai izmantot tam paredzēto aizdedzes stratēģiju.

Par to mums jau ir atsevišķs plašs materiāls — “95. vai 98. benzīns: vai dārgāka degviela samazina patēriņu un atmaksājas?”.

Piedevu kontekstā svarīgākais ir cits: ne visi oktāna paaugstinātāji izmanto vienādu ķīmiju, un automobiļu ražotāji var konkrētas vielas aizliegt. Ford, piemēram, aktuālajā benzīna degvielas dokumentācijā brīdina neizmantot degvielu ar metāliskām piedevām, tostarp mangāna savienojumiem, un atsevišķi min MMT tipa oktāna piedevas.

Tāpēc “vajag augstāku oktānskaitli” daudz drošāk parasti risināt ar ražotāja paredzētā oktānskaitļa degvielu uzpildes stacijā, nevis pašam mēģināt veidot degvielas ķīmijas laboratoriju bākā.

4. Premium degviela un tīrīšanas piedeva nav viens un tas pats

Vēl viena bieža sajaukšana ir vārds “premium”. Tas dažādās uzpildes stacijās var nozīmēt atšķirīgas lietas: augstāku oktānskaitli, uzlabotu detergentu paketi vai abu kombināciju.

Oktānskaitlis un detergenta kvalitāte ir divi dažādi parametri. Benzīns var būt ar augstu oktānskaitli, bet no tā vien nevar secināt visu par detergentu paketi. Un otrādi — kvalitatīva detergenta degviela var būt arī parastajā oktāna klasē.

AAA pētījumos tieši šī atšķirība ir uzsvērta: degvielas “grade” jeb oktāna klase un degvielas detergenta kvalitāte nav viens un tas pats.

Plašāk par dārgāko degvielu lasi arī mūsu rakstā “Vai premium degviela ir tā vērta? Kad tā palīdz un kad tā ir lieka pārmaksāšana”.

5. Cetāna piedevas dīzelim: līdzīgs nosaukums, pavisam cita nozīme

Benzīnam runājam par oktānskaitli, dīzeļdegvielai biežāk sastapsi cetānskaitli. Šie skaitļi nav viens otra analogs vienkāršā nozīmē “jo lielāks, jo labāks motors”. Tie raksturo atšķirīgas degvielas īpašības atšķirīgos degšanas procesos.

Cetāna uzlabotāji var mainīt dīzeļdegvielas aizdegšanās raksturu, taču arī šeit nevar secināt, ka jebkuram dīzeļmotoram regulāri jālej papildu cetāna piedeva.

Modernam dīzelim daudz svarīgāk ir vispirms izmantot degvielu, kas atbilst ražotāja paredzētajam standartam. Hyundai dīzeļa instrukcijās, piemēram, norāda izmantot komerciālu EN 590 vai līdzvērtīgu degvielu un nelietot ražotāja neapstiprinātas piedevas. Ford Eiropas dokumentācijā ir ļoti līdzīgs princips — kvalitatīva EN 590 degviela un aftermarket piedevu neieteikšana.

Ja motors ar specifikācijai atbilstošu degvielu slikti iedarbojas, raustās vai darbojas skaļāk nekā parasti, vispirms jānoskaidro, vai tiešām vainīga degvielas cetāna īpašība. Common-rail sprauslu korekcijas, degvielas spiediens, kompresija, kvēlsveces, temperatūras sensori un daudzi citi faktori var radīt līdzīgus simptomus.

6. Anti-gel piedeva ziemā: vai dīzelim to vajag profilaktiski?

Latvijā šī ir īpaši interesanta kategorija. Tiklīdz prognozē lielāku salu, dīzeļauto īpašnieki sāk domāt par parafīnu, degvielas filtru un to, vai bākā nevajadzētu ieliet anti-gel piedevu.

Aukstumā dīzeļdegvielas parafīna komponenti var kristalizēties un ierobežot plūsmu caur degvielas filtru. Tas ir reāls fizisks process, nevis mīts. Taču tirgū pieejamā sezonai atbilstošā dīzeļdegviela jau tiek formulēta darbam attiecīgajā temperatūras diapazonā.

Tāpēc atbilde “ziemā visiem dīzeļiem obligāti vajag anti-gel” nav pareiza.

Vēl vairāk — atsevišķi Ford dīzeļu manuāļi tieši norāda, ka papildu piedevas pret degvielas parafinizāciju nav ieteicamas. Hyundai savukārt uzsver sezonai atbilstošas dīzeļdegvielas un ražotāja apstiprinātu produktu lietošanu.

Ja konkrētajā automobilī vai ekspluatācijas situācijā ražotājs atļauj anti-gel produktu, jāievēro precīza deva un lietošanas nosacījumi. Šāda ķīmija parasti ir domāta profilaksei pirms problēmas rašanās, nevis brīnumainai jau pilnībā aizparafinēta filtra atkausēšanai jebkuros apstākļos.

7. “Ūdens izvadītājs” dīzelim nav universāla glābšanas pudele

Ūdens degvielas sistēmā, īpaši modernam dīzelim, ir problēma, kuru nevajadzētu pārvērst par eksperimentu.

Common-rail augstspiediena sistēmām nepieciešama ļoti tīra degviela ar paredzētām eļļošanas īpašībām. Ūdens var veicināt koroziju un bojājumus ļoti precīzos komponentos. Tieši tāpēc daudziem dīzeļiem degvielas filtrā ir ūdens atdalīšanas funkcija vai pat sensors.

Ja automobilis signalizē par ūdeni degvielas filtrā, pareizā reakcija nav automātiski iegādāties pudeli, uz kuras rakstīts “removes water”. Vispirms jāievēro konkrētā automobiļa servisa procedūra — ūdens separatora iztukšošana, filtra pārbaude, piesārņotās degvielas izvērtēšana un nepieciešamības gadījumā sistēmas tīrīšana.

Ražotāja neapstiprinātas ķīmijas pievienošana modernai augstspiediena dīzeļa sistēmai var radīt vairāk jautājumu, nekā tā atrisina.

8. DPF tīrīšanas piedeva: kad problēma patiesībā nav pašā DPF

DPF piedevas ir labs piemērs tam, kā viena pudele tiek mēģināta izmantot ļoti sarežģītas sistēmas ārstēšanai.

Dīzeļa kvēpu filtram normālā darbībā regulāri jāreģenerējas. Lai tas notiktu, dzinēja vadības sistēmai jāspēj sasniegt nepieciešamos apstākļus un pareizi jādarbojas vairākiem komponentiem.

Ja reģenerācija nenotiek tāpēc, ka automobilis visu laiku brauc tikai ļoti īsus maršrutus, situācija ir viena. Ja vainīgs temperatūras sensors, spiediena sensors, EGR, termostats, nepareiza degvielas iesmidzināšana vai pats filtrs jau fiziski bojāts, situācija ir pavisam cita.

Piedeva nevar salabot sensoru. Tā nevar atjaunot saplaisājušu keramikas filtra elementu. Tā nevar novērst motoru, kas pats rada pārmērīgi daudz kvēpu bojātas sprauslas vai citas problēmas dēļ.

Tieši tāpēc DPF problēmas gadījumā vispirms ir jāsaprot, kāpēc filtrs ir pilns, nevis tikai jāmeklē produkts, uz kura ir uzraksts “DPF cleaner”.

9. Degvielas stabilizators: piedeva, kurai ir pavisam cits uzdevums

Ne visas piedevas tiek radītas motora darbības problēmu ārstēšanai. Degvielas stabilizators ir labs piemērs produktam, kura uzdevums galvenokārt ir saistīts ar ilgstošu glabāšanu.

Degviela laika gaitā mainās. Benzīna gaistošās frakcijas un oksidācijas procesi, kā arī etanola saturošas degvielas mitruma jautājumi var kļūt aktuālāki automobiļiem, motocikliem, ģeneratoriem vai citai tehnikai, kas stāv daudzus mēnešus.

Taču automobilim, kurš katru nedēļu izbrauc bāku un regulāri saņem svaigu degvielu, stabilizators nav tas pats, kas “ikdienas vitamīni motoram”.

Arī ilgstošas glabāšanas gadījumā vispirms jāskatās ražotāja instrukcija, jo autoražotāji var paredzēt konkrētu degvielas sastāvu, bākas piepildījumu vai citus uzglabāšanas nosacījumus.

10. Vai piedeva var samazināt degvielas patēriņu?

Šis ir viens no spēcīgākajiem mārketinga solījumiem, jo ļoti vienkārši pārvērš 15 eiro pudeli par it kā finansiālu investīciju. Ja piedeva sola 5–10% zemāku patēriņu, matemātika uz etiķetes izskatās fantastiska.

Taču ir svarīgi nodalīt divas situācijas.

Ja motors nogulšņu dēļ vairs nedarbojas optimāli un piemērots detergents tiešām atjauno daļu normālas degvielas sistēmas darbības, iespējams, atjaunojas arī tas patēriņš, kāds motoram būtu bijis tehniski labā stāvoklī.

Tas nav tas pats, kas veselam motoram ar vienu pudeli maģiski uzlabot termodinamisko efektivitāti par desmit procentiem.

Ja pēc piedevas lietošanas borta dators vienā braucienā rāda par 0,4 l/100 km mazāk, tas arī vēl neko nepierāda. Temperatūra, vējš, maršruts, satiksme, ātrums, riepu spiediens un pat DPF reģenerācija var radīt lielāku atšķirību par pašu piedevu.

Kad sprauslu tīrītāja izmēģināšana var būt loģiska?

Piedeva nav jāuztver ne kā brīnums, ne kā aizliegts vārds. Ir situācijas, kurās tās izmantošana var būt pilnīgi racionāla.

Kad pudele bākā gandrīz noteikti nav pareizais pirmais remonts?

Ja automobilim jau ir konkrēts tehnisks simptoms, piedeva nedrīkst aizstāt elementāru diagnostiku.

Kāpēc dažiem pēc piedevas motors tiešām šķiet labāks?

Šeit iespējami vairāki scenāriji, un ne visi nozīmē placebo.

Ja degvielas sistēmā tiešām bijušas vieglas nogulsnes un izmantots piemērots detergents, izmaiņas var būt reālas. Motora darbība var kļūt vienmērīgāka, ja uzlabojas sprauslu plūsmas vienmērība vai izsmidzinājums.

Taču reizē bieži mainās arī citi faktori. Kopā ar piedevu bākā ielieta svaiga degviela. Automobilis izbraucis garāku maršrutu. Motors pilnībā uzsilis. Mainījusies gaisa temperatūra. Vadītājs īpaši klausās motorā un zemapziņā gaida rezultātu.

Tāpēc viens brauciens pēc pudeles iepildīšanas nav laboratorijas tests.

Vai profilaksei piedeva jālej katrā bākā?

Ja ražotājs šādu procedūru nav paredzējis, nav laba iemesla pašam izgudrot savu bezgalīgo piedevu apkopes grafiku.

Atceries, ka degvielas ķīmija ir koncentrāciju jautājums. Pareiza deva ir produkta paredzētā deva, nevis “jo vairāk, jo tīrāk”. Dažādu piedevu sajaukšana arī nav automātiski gudra, jo tu nezini, kā viena produkta ķīmija mijiedarbojas ar otra produkta ķīmiju un ar jau degvielā esošo piedevu paketi.

Hyundai dokumentācijā, kur noteikta detergenta piedeva konkrētos apstākļos ir paredzēta, vienlaikus ir skaidri norādīts nejaukt citas piedevas. Savukārt Ford daudzos aktuālos Eiropas modeļos aftermarket piedevas vispār neiesaka.

Tas ļoti labi parāda pareizo principu: instrukcija ir svarīgāka par pudeles reklāmu.

5 jautājumi pirms jebkuras piedevas ieliešanas bākā

Mini tests: vai šeit piedeva ir loģisks pirmais solis?

Mīti un patiesība

Biežāk uzdotie jautājumi

Secinājums

Degvielas piedevu tēma ir interesanta tāpēc, ka abas populārākās galējības ir pārāk vienkāršas.

Nav pareizi teikt, ka visas piedevas ir krāpšana. Detergenta ķīmija degvielā ir reāla tehnoloģija, un kvalitatīvu detergentu spēja kontrolēt nogulsnes ir pētīta gan standartizētos testos, gan automobiļu industrijā. Pat atsevišķi autoražotāji noteiktos apstākļos paredz konkrētu detergenta piedevu lietošanu.

Taču tikpat nepareizi ir domāt, ka katrai problēmai eksistē pareizā pudele.

Sprauslu tīrītājs var ietekmēt nogulsnes, bet nevar salabot elektriski bojātu sprauslu. Oktāna piedeva var mainīt degvielas detonācijas noturību, bet nepārvērš parastu motoru par jaudīgāku tikai tāpēc, ka skaitlis kļuvis lielāks. Anti-gel var būt specifisks instruments noteiktās situācijās, taču ziemas dīzeļdegviela jau ir sezonāli formulēta un daži autoražotāji papildu piedevas neiesaka.

Un īpaši svarīga ir tiešās iesmidzināšanas benzīna motora nianse. Degvielas sistēmas detergents var būt noderīgs pašai sprauslai, bet ieplūdes vārstu aizmugure atrodas citā pasaulē — benzīns tai nepāri neplūst. Ja tur izveidojušās nogulsnes, bākā ielieta ķīmija šo virsmu vienkārši fiziski nesasniedz.

Tāpēc pirms jebkuras pudeles iegādes ir vērts uzdot sev vienu ļoti vienkāršu jautājumu: “Ko es mēģinu salabot?”

Ja atbilde ir “sprauslu nogulsnes” un konkrētais ražotājs atļauj piemērotu detergenta produktu, izmēģinājums var būt loģisks. Ja atbilde ir “motors kaut kā dīvaini strādā”, vispirms vajadzīga diagnoze.

Jo tieši tur rodas visdārgākais piedevu lietošanas paradums: nevis tas, ka iztērēti 15 eiro par pudeli, bet tas, ka īstais defekts vairākus mēnešus tiek atlikts, kamēr bākā pēc kārtas tiek izmēģināti pieci dažādi produkti.

Ja automobilis raustās aizdedzes spoles dēļ, piedeva nepalīdzēs. Ja common-rail sūknis nespēj izveidot spiedienu, cetāna uzlabotājs to neatjaunos. Ja DPF reģenerāciju bloķē bojāts temperatūras sensors, DPF pudele sensoru nesalabos. Ja GDI ieplūdes vārstus klāj biezas nogulsnes, sprauslu tīrītājs bākā tiem nepieskarsies.

Labākais princips tāpēc ir ļoti vienkāršs: laba degviela vispirms, ražotāja prasības otrajā vietā un piedeva tikai tad, kad ir skaidrs, ko tai paredzēts izdarīt.

Tādā veidā degvielas piedeva kļūst par to, kam tai vajadzētu būt — par konkrētu instrumentu konkrētam uzdevumam, nevis šķidru loterijas biļeti ar cerību, ka tā salabos visu motoru.

Vadītāja īsais secinājums: dažas degvielas piedevas tiešām var būt noderīgas, īpaši detergenta produkti nogulšņu kontrolei, taču tikai pareizajā sistēmā un pareizajam cēlonim. Pirms piedevas lietošanas pārbaudi automobiļa ražotāja norādes. Neizmanto pudeli kā aizvietotāju diagnostikai. GDI motoram bākas tīrītājs neizmazgās ieplūdes vārstus, octane booster automātiski nedod vairāk jaudas, bet modernam dīzelim nejaušas piedevas var būt pretrunā ražotāja prasībām. Ja motors jau izteikti raustās, zaudē jaudu, rāda kļūdas vai tam ir degvielas spiediena problēmas, vispirms atrodi defektu un tikai tad lem par ķīmiju.