Kondicionieris nepūš aukstu: 9 iemesli, kāpēc A/C vairs nedzesē un vai tiešām tikai trūkst freona?

Ir jūlija pēcpusdiena. Automobilis vairākas stundas stāvējis saulē, salonā ir karstāks nekā ārā, un pirmais, ko izdari pēc motora iedarbināšanas, ir nospied A/C pogu un pagriez ventilatoru uz augšu. Gaiss no ventilācijas restēm nāk. Pat ļoti daudz. Taču pēc minūtes tas joprojām ir remdens. Pēc piecām minūtēm salons nav kļuvis īpaši vēsāks, un roka pie centrālās restes vairs neatstāj nekādas šaubas — kondicionieris īsti nedzesē.

Šajā brīdī gandrīz automātiski rodas viena diagnoze: “Beidzies freons.”

Dažreiz aukstuma aģenta tiešām ir par maz. Taču ar šo secinājumu problēma tikai sākas, nevis beidzas. Kāpēc tā ir par maz? Vai sistēmā ir noplūde? Vai kondensators ir sarūsējis? Vai kompresors vispār rada vajadzīgo spiediena starpību? Vai darbojas kondensatora ventilators? Vai vadības bloks kompresoru neatļauj ieslēgt nepareiza spiediena sensora signāla dēļ? Vai dzesēšana patiesībā ir laba, bet silta gaisa klape salonā to sajauc ar sildītāja gaisu?

Un ir vēl viens pavisam cits scenārijs: no restēm nāk ļoti auksts gaiss, tikai tā ir tik maz, ka salons vienalga neatdziest. Tad vainīgs var būt nevis aukstuma aģenta kontūrs, bet stipri aizsērējis salona filtrs, ventilatora problēma vai gaisa sadales klape.

Tāpēc frāze “kondicionieris nedzesē” patiesībā ietver vairākus atšķirīgus simptomus. Vienam auto ventilators pūš spēcīgi, bet gaiss ir silts. Otram aukstums parādās tikai braucot pa šoseju. Trešajam stāvvietā viss kļūst silts, bet kustībā A/C atkal strādā. Ceturtajam pirmās desmit minūtes ir ļoti auksts, tad dzesēšana pazūd un pēc pusstundas atgriežas. Piektajam vadītāja pusē ir silts, bet pasažiera pusē auksts.

Šie nav vienādi defekti.

Tieši tāpēc labs kondicioniera remonts sākas nevis ar jautājumu “cik gramus iepildīt?”, bet ar daudz svarīgāku jautājumu: ko sistēma konkrētajā brīdī nedara pareizi?

Svarīgākais dalījums: “gaiss pūš stipri, bet nav auksts” un “gaiss ir auksts, bet gandrīz nepūš” ir divas pilnīgi atšķirīgas diagnostikas situācijas.

Īsumā — kā kondicionieris vispār rada aukstumu?

Automobiļa kondicionieris “neražo aukstumu” gluži tā, kā motors ražo mehānisku jaudu. Sistēma pārvieto siltumu no salona uz ārpusi, izmantojot aukstuma aģenta spiediena, temperatūras un agregātstāvokļa maiņu noslēgtā kontūrā.

Vienkāršotā shēmā kompresors saspiež aukstuma aģentu un nosūta to uz kondensatoru automobiļa priekšpusē. Kondensatorā siltums tiek atdots apkārtējam gaisam. Tālāk aukstuma aģents iziet caur izplešanās ierīci, tā spiediens samazinās un iztvaicētājā salonā tas spēj uzņemt siltumu no gaisa, ko ventilators pūš caur iztvaicētāja virsmu.

Ja kaut viena šī procesa daļa nedarbojas pareizi, rezultāts var būt viens un tas pats — salonā nav auksti.

Tāpēc A/C diagnostikā ļoti svarīgi ir mērīt ne tikai gaisa temperatūru pie restes, bet arī sistēmas spiedienus, temperatūras dažādās kontūra vietās, aukstuma aģenta daudzumu un elektronikas pieprasītos parametrus.

Pirms visa pārējā — “freons” nav degviela, kas vienkārši regulāri izbeidzas

Ikdienā par automobiļa aukstuma aģentu ļoti bieži saka “freons”, lai gan konkrētajā automobilī var būt dažāda tipa aukstuma aģents atkarībā no konstrukcijas un izlaiduma gada. Servisā svarīgs ir tieši autoražotāja norādītais tips un precīzs uzpildes daudzums.

Galvenais princips ir cits: aukstuma aģents nav benzīns vai dīzeļdegviela, kuru kondicionieris darbības laikā vienkārši sadedzina. A/C kontūrs ir paredzēts kā noslēgta sistēma. Reālajā dzīvē caur blīvēm, šļūtenēm un savienojumiem laika gaitā var rasties nelieli zudumi, taču būtiski samazināts daudzums vai sistēma, kuru atkal jāuzpilda neilgi pēc iepriekšējās uzpildes, ir iemesls meklēt noplūdi.

HELLA noplūžu diagnostikā kā pārbaudes vietas min savienojumus, caurules, kompresoru, kondensatoru, iztvaicētāju, filtru-saussinātāju, spiediena slēdzi, servisa pieslēgumus un izplešanās vārstu.

Tas nozīmē, ka “uzpildīt un braukt” var atjaunot aukstumu, bet ne obligāti salabot sistēmu. Ja aukstuma aģents atkal pazūd, esi apmaksājis simptomu, nevis cēloni.

Ko dažādi simptomi var pateikt vēl pirms servisa?

1. Aukstuma aģenta ir par maz — visbiežāk noplūdes dēļ

Šis tiešām ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc A/C vairs nedzesē tā, kā agrāk. Taču pareizi formulēta diagnoze nav “trūkst freona”. Pareizais jautājums ir: kāpēc aukstuma aģenta daudzums ir par mazu?

Noplūde var būt ļoti maza. Dažreiz nav dzirdama nekāda šņākšana, zem automobiļa nav šķidruma peļķes un nav nekā tāda, ko vadītājs varētu pamanīt ikdienā. Aukstuma aģents iztvaiko un izplūst gāzes veidā, bet kopā ar to noplūdes vietā reizēm parādās eļļains nosēdums, kas piesaista putekļus.

Īpaši ievainojams ir kondensators automobiļa priekšpusē. To gadiem apstrādā ūdens, sāls, dubļi, akmentiņi un kukaiņi. Apakšējā daļa var korodēt, bet plānās caurulītes vai savienojumi sākt zaudēt hermētiskumu.

Noplūde iespējama arī kompresora blīvējumā, šļūtenē, caurulē, servisa ventilī, iztvaicētājā vai savienojumu O-ring blīvējumos.

Ja aukstuma aģenta kļūst pārāk maz, dzesēšanas jauda krītas. Atsevišķās sistēmās vadības bloks var pat neatļaut kompresoram darboties, jo pārāk zems spiediens var apdraudēt sistēmu. Tāpēc situācija “kompresors neieslēdzas” reizēm ir sekas noplūdei, nevis pats kompresora bojājums.

Kā noplūdi atrod?

Profesionāli iespējamas vairākas metodes: elektronisks aukstuma aģenta noplūžu detektors, UV kontrastviela, veidojošā gāze un citas konkrētajai sistēmai paredzētas metodes. DENSO norāda, ka paļauties tikai uz vienu UV metodi ne vienmēr pietiek, jo ļoti maza gāzes noplūde var nebūt saistīta ar pietiekamu eļļas un kontrastvielas izplūdi, lai kļūtu viegli redzama.

Tāpēc ļoti mazu noplūžu meklēšana reizēm prasa vairāk nekā vienkāršu apskati ar lampu.

2. Kondensators ir netīrs, sarūsējis, bojāts vai aizsērējis

Kondensators atrodas priekšā un pēc izskata atgādina radiatoru. Tā uzdevums ir atdot A/C sistēmas savākto siltumu apkārtējam gaisam.

Ja kondensatora šūnas ir pilnas ar netīrumiem, saplacinātas, korozijas bojātas vai iekšējie kanāli daļēji aizsērējuši, siltuma apmaiņa pasliktinās. Sistēmas augstā spiediena puse var sākt strādāt nepareizā režīmā, bet kompresoram palielinās slodze.

Īpaši raksturīgi, ka vājā kondensatora dzesēšana kļūst daudz jūtamāka karstā laikā un mazā braukšanas ātrumā. Uz šosejas caur automobiļa priekšpusi plūst liels daudzums gaisa un sistēma var šķist gandrīz normāla. Pilsētas sastrēgumā dabiskās gaisa plūsmas gandrīz nav, un tad visi kondensatora defekti kļūst daudz acīmredzamāki.

Tas gan ļoti cieši saistīts ar nākamo punktu — elektrisko ventilatoru.

3. Nedarbojas kondensatora/radiatora ventilators

Ja A/C labi dzesē kustībā, bet pie luksofora vai sastrēgumā pēc dažām minūtēm kļūst arvien siltāks, ventilatora darbība ir viens no pirmajiem pārbaudes virzieniem.

Braucot pietiekami ātri, gaisu caur kondensatoru izspiež pats automobiļa ātrums. Stāvot uz vietas, šo darbu jāveic elektriskajam ventilatoram.

Ja ventilators neieslēdzas, darbojas tikai vienā ātrumā, tam ir bojāts vadības modulis vai gaisa plūsmu traucē pats kondensators, augstā spiediena pusē var rasties pārāk liels spiediens. Sistēma var samazināt kompresora ražību vai to atslēgt, lai sevi pasargātu.

HELLA konkrētos diagnostikas piemēros apraksta pat situācijas, kur A/C vispār netiek aktivizēts bojāta radiatora ventilatora dēļ.

Tāpēc simptoms “auksts uz šosejas, silts pilsētā” ir ļoti vērtīgs. Tas nepasaka precīzu bojāto detaļu, bet ļoti stipri palīdz sašaurināt meklēšanu.

4. Kompresors vairs nerada vajadzīgo spiedienu

Kompresoru bieži sauc par A/C sistēmas sirdi, jo bez tā aukstuma aģents nevar tikt saspiests un cirkulēt vajadzīgajā režīmā.

Kompresors var zaudēt ražību mehāniska nodiluma, iekšēju bojājumu, eļļošanas problēmu, piesārņojuma, nepareiza aukstuma aģenta daudzuma vai vadības problēmu dēļ.

Taču šeit ir ļoti svarīgs modernu automobiļu slazds: ne visiem kompresoriem ir tradicionāls elektromagnētisks sajūgs, kas, nospiežot A/C pogu, skaļi “noklikšķ”. HELLA norāda, ka jau daudzus gadus plaši izmantoti mainīgas ražības, ārēji vadāmi kompresori bez tradicionāla magnētiskā sajūga. To skriemelis var griezt kompresoru nepārtraukti, kamēr reālo sūknēšanas jaudu regulē vadības vārsts.

Tāpēc interneta padoms “atver kapotu — ja nav klikšķa, kompresors beigts” modernam automobilim nav universāls.

Pareiza pārbaude var ietvert augstā un zemā spiediena salīdzināšanu, vadības signāla un regulācijas vārsta pārbaudi, sistēmas kļūdu nolasīšanu un konkrētajam kompresoram paredzētu funkciju testu.

Un pat tad, ja kompresors tiešām ir bojāts, jānoskaidro kāpēc. Ja sistēmā palicis metālisks piesārņojums vai nav novērsta cita pamatproblēma, jauns kompresors var tikt sabojāts atkārtoti.

5. Bojāts kompresora vadības vārsts, spiediena sensors vai elektriskā vadība

Dažreiz pats kompresors mehāniski ir pilnīgi spējīgs dzesēt, bet automobilis tam nedod pareizo komandu.

Modernā klimata sistēma pirms kompresora darbināšanas ņem vērā daudz informācijas. Aukstuma aģenta spiedienu. Ārējo temperatūru. Iztvaicētāja temperatūru. Motora temperatūru. Vadītāja pieprasīto salona temperatūru. Dažos auto arī motora slodzi un citus parametrus.

Spiediena sensors īpaši svarīgs, jo tas palīdz sistēmai saprast, vai spiediens ir drošā diapazonā. Nissens norāda, ka tā signāls modernās sistēmās var tikt izmantots kompresora ieslēgšanai/izslēgšanai, mainīgas ražības kompresora vadībai un kondensatora ventilatora regulēšanai. Pārāk zema vai pārāk augsta spiediena gadījumā kompresors var tikt deaktivizēts aizsardzības nolūkā.

Ja sensors melo, automobilis var “domāt”, ka sistēmā ir nedrošs spiediens, lai gan mehāniski viss būtu spējīgs darboties.

Iespējamas arī problēmas ar drošinātājiem, relejiem, elektroinstalāciju, CAN komunikāciju, klimata vadības bloku vai kompresora regulācijas vārstu.

Tieši tāpēc A/C poga, kas salonā skaisti iedegas, pierāda tikai to, ka vadītājs sistēmai ir pieprasījis dzesēšanu. Tā nepierāda, ka kompresors reāli rada nepieciešamo spiedienu.

6. Izplešanās vārsts vai cita plūsmas ierobežošanas ierīce nedarbojas pareizi

A/C sistēmā nepietiek tikai ar to, ka ir aukstuma aģents un darbojas kompresors. Aukstuma aģenta plūsmai jābūt ļoti precīzi kontrolētai.

Daudzās sistēmās šo darbu veic termostatisks izplešanās vārsts, citās izmantota cita tipa dozēšanas ierīce. Ja vārsts iestrēgst, aizsērē vai sistēmā nonācis piesārņojums un mitrums, plūsma caur iztvaicētāju kļūst nepareiza.

Nissens norāda, ka gan iestrēdzis atvērts, gan aizsērējis izplešanās vārsts var pasliktināt A/C veiktspēju un radīt nepareizus darba apstākļus citām sastāvdaļām.

Servisā šādu problēmu var atklāt pēc augstā un zemā spiediena attiecības, temperatūrām pirms un pēc konkrētiem kontūra elementiem un citiem mērījumiem. No vadītāja pozīcijas simptoms bieži vien ir vienkārši “te dzesē, te nedzesē” vai “nekad vairs nav tik auksts kā agrāk”.

7. Klimata klape sajauc auksto gaisu ar silto

Šis ir ļoti interesants defekts, jo A/C aukstuma kontūrs var darboties pilnīgi pareizi. Iztvaicētājs salonā ir auksts. Kompresors strādā. Spiedieni ir normāli. Bet līdz vadītājam vienalga nonāk silts gaiss.

Kāpēc? Tāpēc, ka HVAC korpusā atrodas gaisa klapes, kas nosaka, pa kuru ceļu gaisa plūsma ies. Ar tām tiek regulēta temperatūra, sajaucot vai novirzot gaisu caur auksto iztvaicētāju un siltuma avotu.

Ja temperatūras klapes aktuators iesprūst, zobrats salūzt vai vadības bloks saņem nepareizu temperatūras informāciju, aukstais gaiss var tikt nevajadzīgi sajaukts ar silto.

Īpaši aizdomīgi tas kļūst divzonu klimata kontrolei, ja pasažiera pusē gaiss ir auksts, bet vadītāja pusē silts — vai otrādi.

Šādā situācijā atkārtota aukstuma aģenta uzpildīšana var neizmainīt pilnīgi neko, jo dzesēšanas kontūrs nemaz nav problēmas avots.

8. Salona filtrs, ventilators vai gaisa kanāli ierobežo plūsmu

Te jāatgriežas pie raksta sākuma svarīgākā dalījuma. Ja no restes nākošais gaiss ir patiešām auksts, bet tā ir ļoti maz, aukstuma aģenta uzpilde diez vai būs pirmais loģiskais solis.

Stipri aizsērējis salona filtrs var samazināt gaisa plūsmu. Ventilatora motors vai tā vadības modulis var nespēt sasniegt vajadzīgo ātrumu. Ventilatora lāpstiņas var būt netīras vai bojātas. Gaisa ieplūde var būt aizsegta ar lapām un gružiem. Klape var neatvērties līdz galam.

DENSO un Nissens A/C diagnostikas procedūrās salona filtrs un ventilatora gaisa plūsma ir tieši daļa no sistēmas pārbaudes, jo nepietiek tikai izveidot aukstu iztvaicētāju — pietiekamam gaisa daudzumam ir arī jāiziet caur to un jānonāk salonā.

Tāpēc “A/C nedzesē” dažreiz patiesībā nozīmē “A/C dzesē, bet salons nesaņem pietiekami daudz aukstā gaisa”.

Par šo tēmu plašāk lasi “Cik bieži jāmaina salona filtrs? Kāpēc logi svīst, ventilators pūš vājāk un salonā parādās smaka”.

9. Sistēma iepriekš uzpildīta nepareizi vai tajā ir piesārņojums

Vairāk aukstuma aģenta nenozīmē vairāk aukstuma.

A/C sistēma ir paredzēta konkrētam aukstuma aģenta daudzumam. Par mazu daudzums pasliktina veiktspēju un var traucēt sistēmas darbībai, bet arī pārpildīta sistēma var strādāt ar nepareiziem spiedieniem un dzesēt slikti.

Problēmu var radīt arī nepareizs kompresora eļļas daudzums, neatbilstoša eļļa, pārāk daudz piedevu, mitrums, gaiss vai piesārņojums aukstuma kontūrā.

DENSO īpaši uzsver pareiza aukstuma aģenta un kompresora eļļas izvēli, bet Nissens norāda, ka sistēmas piesārņojums un nepareizi izmantotas piedevas var aizsprostot kondensatora mikrokanālus, izplešanās ierīci un citus precīzus komponentus.

Tāpēc laba A/C uzpildes iekārta nevis “pielaiž vēl mazliet klāt”, bet sistēmu apkalpo pēc konkrētajam automobilim paredzētajiem datiem un precīzi dozē nepieciešamo aukstuma aģenta daudzumu.

Kāpēc A/C dzesē braucot, bet ne stāvot sastrēgumā?

Šis simptoms ir tik raksturīgs, ka servisam to noteikti vajag pateikt.

Braucot kondensatoram palīdz liela dabiskā gaisa plūsma. Automobilim stāvot, šo gaisa kustību jānodrošina ventilatoram. Ja ventilators nestrādā, tā vadība ir bojāta vai kondensators nespēj efektīvi atdot siltumu, sistēmas spiedieni pie maza ātruma var kļūt daudz nelabvēlīgāki.

Tāpēc uz šosejas salonā var būt patīkami vēss, bet pēc piecām minūtēm sastrēgumā no restēm jau nāk silts gaiss.

Tas nav pierādījums tikai ventilatoram, tomēr ir viens no visnoderīgākajiem simptomu aprakstiem.

Kāpēc pirmās 10 minūtes dzesē, bet pēc tam pārstāj?

Šeit iespējami vairāki ļoti atšķirīgi scenāriji.

Var būt kompresora vadības vārsts, kas pēc uzsilšanas vairs nestrādā pareizi. Var būt spiediena sensors ar periodisku kļūdu. Var būt elektromagnētiskā sajūga problēma sistēmā, kur tāds sajūgs tiek izmantots. Var būt pārāk augsts sistēmas spiediens nepietiekamas kondensatora dzesēšanas dēļ.

Iespējama arī iztvaicētāja apledošana. Ja iztvaicētāja temperatūras kontrole, aukstuma aģenta plūsma vai gaisa plūsma nav pareiza, uz iztvaicētāja var veidoties ledus. Sākumā A/C dzesē lieliski, bet ledus pakāpeniski bloķē gaisa plūsmu. Pēc sistēmas izslēgšanas ledus izkūst, un kādu laiku viss atkal šķiet normāli.

Īpaši noderīga detaļa ir novērot, vai dzesēšanas pazušanas brīdī gaiss kļūst silts, bet plūsmas daudzums paliek tāds pats, vai arī plūsma no restēm pati kļūst arvien vājāka. Otrais variants padara apledošanu vai gaisa plūsmas problēmu daudz interesantāku.

Kāpēc viena puse pūš aukstu, bet otra siltu?

Divzonu un daudz-zonu klimata sistēmās vadītāja un pasažiera temperatūru regulē atsevišķas gaisa klapes. Ja vienas puses aktuators iestrēgst vai zobratu mehānisms salūzt, temperatūras var atšķirties ļoti izteikti.

Tāpēc pirmā pārbaude ir ļoti vienkārša: uzliec abas zonas uz vienādu zemāko temperatūru un salīdzini, vai atšķirība saglabājas.

Taču arī šeit nevajag uzreiz pasūtīt klapes motorīti. Dažās sistēmās nepietiekams aukstuma aģenta daudzums vai nevienmērīga iztvaicētāja dzesēšana var radīt temperatūras atšķirību starp restēm. Tāpēc nepieciešama visa sistēmas darbības aina.

Vai kompresoram obligāti jāatskan “klikšķim”?

Nē. Tas ir viens no tiem vecajiem diagnostikas padomiem, kas bija daudz universālāks pirms vairākiem gadu desmitiem nekā šodien.

Klasiskam kompresoram ar elektromagnētisko sajūgu A/C ieslēgšanas brīdī tiešām var dzirdēt klikšķi un vizuāli redzēt sajūga ieslēgšanos. Taču daudzi moderni automobiļi izmanto mainīgas ražības kompresorus bez tradicionālās sajūga darbības.

HELLA apraksta ārēji vadāmus “clutchless” kompresorus, kuros kompresora skriemelis tiek piedzīts pastāvīgi, bet darba ražību regulē iekšējs elektroniski vadāms vārsts.

Tāpēc “klikšķa nav” var būt gan pilnīgi normāla konkrētā kompresora konstrukcija, gan kļūme. Vispirms jāzina, kāda sistēma automobilī vispār uzstādīta.

Vai A/C sistēma ir regulāri jāuzpilda katru gadu?

Nav universāla noteikuma, ka katram automobilim reizi gadā obligāti jāveic aukstuma aģenta uzpilde neatkarīgi no sistēmas stāvokļa.

Ja kondicionieris darbojas pareizi, dzesēšanas veiktspēja nav kritusies un konkrētā automobiļa apkopes plāns neparedz citu procedūru, nav tehniska pamata katru sezonu vienkārši “pieliet freonu” profilakses pēc.

Savukārt, ja veiktspēja ir kritusies, profesionāla apkope var noteikt, cik aukstuma aģenta sistēmā faktiski ir, pārbaudīt hermētiskumu un uzpildīt precīzu ražotāja noteikto daudzumu.

Īpaši aizdomīgi ir tad, ja pēc uzpildes A/C atkal lieliski dzesē, bet pēc dažām nedēļām vai mēnešiem problēma atgriežas. Tad jautājums vairs nav “kad atkal uzpildīt?”, bet “kur ir noplūde?”.

Vai salona filtrs tiešām var likt domāt, ka kondicionieris ir beigts?

Jā, bet tikai noteiktā veidā.

Stipri aizsērējis filtrs galvenokārt samazina gaisa daudzumu. Tas nav tipiskākais iemesls situācijai, kad ventilators pūš ar lielu spēku, bet gaiss ir silts.

Savukārt, ja ieslēdz ventilatoru uz maksimālo ātrumu, dzirdi, ka tas strādā, bet no restēm gaiss nāk vāji, salona filtrs kļūst ļoti loģisks pārbaudes punkts.

Tas ir svarīgi arī tāpēc, ka laba A/C sistēma nevar ātri atdzesēt salonu, ja tai fiziski neizdodas pārvietot pietiekami daudz gaisa.

Kā pašam pārbaudīt A/C piecu minūšu laikā?

Kā izskatās laba kondicioniera diagnostika servisā?

Labs serviss nesāk ar automātisku aukstuma aģenta pievienošanu. Vispirms jāsaprot simptoms un jāpārbauda sistēmas darbība.

Noderīga ir gaisa temperatūras pārbaude pie centrālajām restēm noteiktos un atkārtojamos apstākļos, taču ar vienu temperatūras ciparu nepietiek. Rezultātu ietekmē āra temperatūra, mitrums, ventilatora režīms, recirkulācija un konkrētā auto konstrukcija.

Tālāk pārbauda sistēmas statisko un darba spiedienu, kompresora darbību, kondensatora un ventilatora stāvokli. Ja aukstuma aģenta daudzums nav pareizs, sistēmu apkalpo ar iekārtu, kas ļauj noteikt un iepildīt konkrētajam automobilim paredzēto masu.

Ja aukstuma aģenta ir par maz, jāvērtē hermētiskums. Ja daudzums ir pareizs, bet spiedieni nepareizi, diagnostikas virziens var pāriet uz kompresoru, izplešanās ierīci, kondensatoru vai plūsmas ierobežojumu.

Modernā automobilī jāskatās arī diagnostikas dzīvie dati: aukstuma aģenta spiediena sensora rādījums, iztvaicētāja temperatūra, pieprasītā un faktiskā kompresora vadība, klapju pozīcijas un citi konkrētās sistēmas parametri.

DENSO un Nissens uzsver metodisku diagnostiku pirms komponentu nomaiņas. Tas ir īpaši svarīgi kompresora gadījumā, jo kompresora bojājums var būt sekas piesārņotam kontūram, nepareizai eļļai, sliktai kondensatora darbībai vai citai neatrisinātai problēmai.

Labs A/C serviss neatbild tikai uz jautājumu “cik aukstuma aģenta trūka?”. Tas atbild arī uz jautājumu “kāpēc tā trūka un vai pārējā sistēma strādā pareizi?”.

Kad ar nestrādājošu kondicionieri drīkst turpināt braukt?

Ja vienīgais simptoms ir tas, ka A/C vairs nedzesē, bet motors darbojas normāli, nav neparastu trokšņu, deguma smakas, pārkaršanas vai citu brīdinājumu, pats komforta sistēmas bojājums parasti nenozīmē, ka automobilis nekavējoties jāpārtrauc lietot.

Taču ir arī drošības puse. A/C palīdz ne tikai vasarā atdzesēt salonu, bet arī sausināt gaisu un ātrāk novērst aizsvīdušus stiklus. Tāpēc mitrā rudenī vai ziemā nestrādājošs kondicionieris var pasliktināt redzamību.

Par A/C izmantošanu aukstajā sezonā plašāk lasi “Vai auto kondicionieris jāieslēdz arī ziemā? Kāpēc A/C noder arī tad, kad ārā ir auksts”.

Kad A/C problēmas dēļ labāk apstāties?

Iemesls ir vienkāršs: dažiem iekšdedzes motoriem A/C kompresoru piedzen tā pati palīgsiksna, kas griež arī citus svarīgus mezglus. Konkrētā konstrukcija atšķiras — atsevišķiem motoriem ar šo siksnu var būt saistīts ģenerators, ūdens sūknis vai citas ierīces. Tāpēc skaļa kompresora ieķīlēšanās nav tikai komforta problēma.

Mini tests: ko tu pārbaudītu pirmo?

Mīti un patiesība

Biežāk uzdotie jautājumi

Secinājums

Kad automobilis vasarā vairs nepūš aukstu, “freons” ir ērts un saprotams vaininieks. Un dažreiz sistēmā tiešām ir pārāk maz aukstuma aģenta.

Taču ar to laba diagnoze nebeidzas.

Ja aukstuma aģenta ir par maz, jānoskaidro, kāpēc. Var būt kondensatora korozija, bojāta šļūtene, savienojuma blīve, kompresora noplūde vai problēma citā kontūra vietā. Vienkārša atkārtota uzpildīšana var uz laiku atgriezt aukstumu, bet nenovērst nevienu no šiem cēloņiem.

Savukārt, ja daudzums ir pareizs, meklēšana tikai sāk kļūt interesanta. Kondensators var nespēt atdot siltumu. Ventilators var nedarboties stāvēšanas laikā. Kompresors var būt mehāniski nolietots vai saņemt nepareizu vadības signālu. Spiediena sensors var likt vadības blokam kompresoru atslēgt. Izplešanās vārsts var ierobežot nepareizu daudzumu aukstuma aģenta.

Un reizēm A/C sistēma aukstumu rada pilnīgi pareizi, tikai vadītājs to nesaņem. Aizsērējis salona filtrs samazina gaisa plūsmu. Bojāta temperatūras klape sajauc auksto gaisu ar silto. Divzonu sistēmā viens aktuators var atstāt vadītāju karstumā, kamēr pasažieris salst.

Tāpēc pirmais un vērtīgākais novērojums ir ļoti vienkāršs: vai gaiss pūš pietiekami stipri un vai tas ir auksts?

Ja plūsma ir vāja, sāc ar gaisu. Ja plūsma ir spēcīga, bet silta, sāc ar aukstuma kontūru un tā vadību.

Otrais vērtīgais novērojums: kad tieši problēma parādās? Tikai sastrēgumā? Tikai pēc 20 minūtēm? Tikai vienā salona pusē? Pēc uzpildes uz pāris mēnešiem viss bija ideāli? Ieslēdzot A/C, parādās troksnis?

Šīs detaļas ļauj servisam pāriet no “A/C nedzesē” uz daudz konkrētāku diagnostikas virzienu.

Svarīgi arī neatnest uz modernu auto pārāk daudz vecu mītu. Kompresoram nav obligāti jānoklikšķ. Vairāk aukstuma aģenta nenozīmē vairāk aukstuma. A/C poga, kas iedegas, nepierāda, ka kompresors strādā. Un salona filtrs nav atbilde uz katru kondicioniera problēmu.

Pareizi strādājoša klimata sistēma ir vesels komplekss: precīzs aukstuma aģenta daudzums, hermētisks kontūrs, efektīvs kondensators, pareiza ventilatora darbība, funkcionējošs kompresors, sensori, izplešanās ierīce un pareizi strādājoša gaisa sadale salonā.

Ja kāda no šīm daļām izkrīt no ķēdes, vadītājs beigās sajūt vienu un to pašu — karstu salonu.

Tāpēc vislētākais remonts bieži nav “uzpildīt freonu”. Vislētākais remonts ir pirms detaļu un aukstuma aģenta pirkšanas pareizi noteikt, kas tieši ir bojāts.

Vadītāja īsais secinājums: ja kondicionieris nepūš aukstu, vispirms atšķir gaisa temperatūru no gaisa daudzuma. Spēcīga, bet silta plūsma liek pārbaudīt aukstuma aģentu un noplūdes, kompresoru, kondensatoru, ventilatoru, sensorus un izplešanās ierīci. Auksta, bet ļoti vāja plūsma vairāk norāda uz salona filtru, ventilatoru, gaisa klapēm vai iztvaicētāja apledošanu. Ja A/C dzesē tikai braucot, īpaši interesants kļūst kondensatora ventilators. Ja pēc uzpildes aukstums ātri pazūd, meklē noplūdi, nevis vienkārši uzpildi vēlreiz. Modernam auto kompresora “klikšķis” nav universāls tests. Ja A/C problēmai pievienojas skaļa mehāniska rīvēšanās, siksnas bojājums, deguma smaka, motora pārkaršana vai citi nopietni brīdinājumi, braucienu neturpini kā parasti.