LV 
EN 
RU 
Sākumā skaņa parādās tikai vienā ļoti konkrētā situācijā. Tu lēni izbrauc no stāvvietas, pagriez stūri gandrīz līdz galam, viegli nospied gāzi un no viena priekšējā riteņa puses atskan ritmisks “klik-klik-klik-klik”. Tiklīdz stūri iztaisno, skaņa pazūd. Braucot pa šoseju nekas nedūc, stūre nevibrē un automobilis šķiet pilnīgi normāls.
Pēc dažām nedēļām klikšķēšana kļūst skaļāka. Tagad to var dzirdēt ne tikai stāvvietā, bet arī nogriežoties krustojumā. Īpaši tad, ja pagriezienā nedaudz vairāk nospied akseleratoru.
Internetā diagnoze šķiet gandrīz vienprātīga: “granāta beigta.”
Ar “granātu” ikdienas valodā parasti domā CV jeb vienāda leņķiskā ātruma šarnīru. Un ritmiska klikšķēšana pagriezienā patiešām ir viena no klasiskākajām ārējā CV šarnīra nodiluma pazīmēm.
Tomēr vārds “klasiska” nenozīmē “vienīgā iespējamā”.
Līdzīgu skaņu var radīt lodbalsts. Stūres pirksts. Amortizatora augšējais balsts. Atsperes balsts. Riteņa gultnis parasti vairāk dūc nekā klikšķ, tomēr ļoti izdilis mezgls var radīt arī citas skaņas. Bremžu aizsargplāksne var pieskarties diskam. Starp disku un aizsargu var iesprūst akmentiņš. Savukārt skaļš sitiens, nospiežot un atlaižot gāzi, var nākt nevis no ārējā CV šarnīra, bet no iekšējā šarnīra, dzinēja balsta vai piedziņas brīvkustības.
Ir vēl viena ļoti svarīga detaļa, kuru bieži ignorē: vai skaņa rodas tikai tad, kad automobilis kustas, vai arī tad, kad stāvošam auto vienkārši grozi stūri?
CV šarnīrs nodod griezes momentu un rotē kopā ar pusasi. Ja automobilis stāv uz vietas un riteņi negriežas, atkārtota krakšķēšana, tikai grozot stūri, daudz mazāk raksturīga pašam CV šarnīram. Tad interesantāki kļūst amortizatora augšējais gultnis, atspere, lodbalsti, stūres pirksti un stūres mehānisms.
Tāpēc šis ir viens no tiem simptomiem, kuru pareizi diagnosticēt var pārsteidzoši loģiski, ja necenšas visas skaņas saukt vienā vārdā.
Ātrā atbilde
Atkārtots ritmisks klikšķis vai krakšķis, kas kļūst izteiktāks lēnā pagriezienā ar nospiestu gāzi, ļoti bieži liek pārbaudīt ārējo CV šarnīru. Savukārt vibrācija vai kratīšanās tieši paātrinoties, īpaši braucot taisni, biežāk var būt saistīta ar iekšējo CV šarnīru. Dūkoņa, kas pieaug ar ātrumu un mainās līkumos, vairāk raksturīga riteņa gultnim. Ja skaņa rodas arī stāvošam automobilim, vienkārši grozot stūri, jāpārbauda arī amortizatora augšējais balsts, atspere, lodbalsti, stūres pirksti un stūres mehānisms. Saplīsusi CV putekļgumija vēl nenozīmē, ka šarnīrs obligāti ir beigts — ja bojājumu pamana pirms klikšķēšanas un netīrumi nav sabojājuši darba virsmas, reizēm pietiek ar savlaicīgu putekļgumijas un smērvielas nomaiņu.
Svarīgākais diagnostikas jautājums nav “vai tas ir CV šarnīrs?”, bet gan “kurā brīdī skaņa rodas — pagriezienā, paātrinoties, atlaižot gāzi, braucot pāri bedrēm vai grozot stūri uz vietas?”.
Kas īsti ir pusass un CV šarnīrs?
Ikdienas sarunās “pusass”, “CV”, “granāta” un “šarnīrs” dažreiz tiek lietoti gandrīz kā sinonīmi, lai gan tehniski tie nav viens un tas pats.
Pusass ir piedziņas mezgls, kas pārnes griezes momentu no transmisijas vai diferenciāļa uz riteni. Daudzos neatkarīgas piekares automobiļos tās galos atrodas CV šarnīri, kuri ļauj pusasij pārnest griezes momentu arī tad, kad mainās riteņa leņķis un piekares pozīcija.
Priekšējās piedziņas automobilim katrai priekšējai pusasij parasti ir iekšējais un ārējais šarnīrs. Pilnpiedziņas un automobiļiem ar neatkarīgu aizmugures piekari CV šarnīri var atrasties arī aizmugurē.
GKN Automotive norāda, ka iekšējais CV šarnīrs daudzās konstrukcijās ir tā sauktais plunge jeb aksiāli kustīgs šarnīrs. Tas ļauj efektīvajam pusass garumam mainīties, piekarei kustoties uz augšu un leju. Savukārt ārējam šarnīram uz stūrējamas ass jāspēj pārnest griezes momentu pie ļoti liela darba leņķa, jo tas pagriežas kopā ar riteni.
Šī atšķirība ir galvenais iemesls, kāpēc ārējais un iekšējais šarnīrs mēdz radīt atšķirīgus simptomus.
Ārējais pret iekšējo CV šarnīru — simptomi nav vienādi
| Simptoms | Ko tas biežāk liek pārbaudīt |
|---|---|
| Atkārtots “klik-klik-klik” lēnā pagriezienā zem gāzes | Ārējais CV šarnīrs |
| Kratīšanās vai vibrācija tieši paātrinoties | Iekšējais CV/plunge šarnīrs, bet jāizslēdz arī motora balsti un citi piedziņas mezgli |
| Viens “klak” pie gāzes nospiešanas vai atlaišanas | Iekšējā šarnīra brīvkustība, piedziņas brīvkustība, motora/kārbas balsti |
| Dūkoņa vai rūkoņa, kas pieaug ar auto ātrumu | Biežāk riteņa gultnis, riepa vai cits rotējošs mezgls |
| Krakšķ, arī automobilim stāvot un tikai grozot stūri | Amortizatora augšējais balsts/gultnis, atspere, lodbalsts, stūres pirksts vai stūres mehānisms |
| Smērviela izsvaidīta riteņa iekšpusē | Saplīsusi vai vaļīga CV putekļgumija — jāpārbauda nekavējoties |
| Vibrācija tikai pie 90–120 km/h, neatkarīgi no gāzes | Daudz biežāk riepas, diski vai balansējums nekā CV šarnīrs |
1. Nodilis ārējais CV šarnīrs — klasiskā “klik-klik-klik” skaņa
Ja vajadzētu nosaukt vienu simptomu, kas visvairāk asociējas ar CV šarnīru, tas būtu ritmisks klikšķis pagriezienā.
Ārējais šarnīrs atrodas pie riteņa un priekšējās piedziņas automobilim pagrieziena laikā strādā lielā leņķī. Ja tā darba virsmas ir nodilušas, lodītes un to celiņi vairs nepārnes slodzi pilnīgi vienmērīgi. Zem griezes momenta var parādīties atkārtota mehāniska skaņa, kuras frekvence palielinās līdz ar riteņa griešanās ātrumu.
Tāpēc tipiska aina ir ļoti specifiska: stūre pagriezta, auto kustas lēni, akselerators ir nedaudz nospiests, un no riteņa puses nāk regulārs “klik-klik-klik”.
Jo lielāks šarnīra darba leņķis un slodze, jo skaņa var kļūt izteiktāka.
TrakMotive tehniskajā materiālā atkārtota klikšķēšana vai “popping” pagriezienā tieši saistīta ar nolietotu vai bojātu ārējo CV šarnīru.
Taču svarīgi nepārvērst to par absolūtu likumu. Pirms detaļas pasūtīšanas jāapskata arī putekļgumija, jānovērtē brīvkustība, jāpārbauda piekare un jāpārliecinās, ka skaņa tiešām nāk no šarnīra.
Vai pēc pagrieziena virziena var noteikt, kura puse beigta?
Internetā bieži sastopamas vienkāršas formulas: ja klikšķ, griežot pa kreisi, vainīga labā puse; ja pa labi — kreisā. Praksē slodzes sadalījums, pusass ģeometrija, konkrētā piekare un skaņas izplatīšanās pa virsbūvi var situāciju padarīt mazāk viennozīmīgu.
Tāpēc pagrieziena virziens ir pavediens, nevis pietiekams pamats pasūtīt konkrētās puses pusasi.
2. Saplīsusi CV putekļgumija — brīdis, kad šarnīru vēl var paspēt izglābt
CV šarnīra darba virsmas darbojas speciālā smērvielā un ir aizvērtas elastīgā putekļgumijā. Šī šķietami vienkāršā gumija dara divus ļoti svarīgus darbus: neļauj smērvielai izkļūt ārā un neļauj ūdenim, smiltīm, putekļiem un ceļa sālim nonākt iekšā.
GKN Automotive pat sauc šarnīra blīvējuma sistēmu par būtisku visa piedziņas mezgla kalpošanas ilgumam.
Putekļgumija visu laiku locās. Ārējā gumija papildus stipri deformējas stūrējot. Ar gadiem materiāls noveco, var plaisāt, bet to var sabojāt arī akmens, montāžas kļūda vai cita mehāniska iedarbība.
Kad gumija pārplīst, centrabēdzes spēks sāk izmest smērvielu uz riteņa arkas, amortizatora, piekares vai riteņa iekšpuses. Tajā pašā laikā šarnīrā var iekļūt ūdens un abrazīvi netīrumi.
Un te ir lielā ekonomiskā atšķirība.
Ja bojāto putekļgumiju pamana agri, šarnīrs vēl ir kluss, bez jūtamas brīvkustības un tā darba virsmas nav bojātas, daudzos gadījumos iespējams šarnīru iztīrīt, uzpildīt ar pareizu smērvielu un uzstādīt jaunu putekļgumiju.
Ja tas jau mēnešiem braucis gandrīz sauss un pilns ar netīrumiem un pagriezienos skaļi klikšķ, jauna gumija nolietotās metāla darba virsmas vairs neatjaunos.
Putekļgumija ir lēta salīdzinājumā ar visu pusasi. Taču tikai tad, ja to pamana pirms bojāts pats šarnīrs.
3. Nodilis iekšējais CV šarnīrs — biežāk vibrē nekā klikšķ pagriezienā
Šeit sākas viens no vērtīgākajiem diagnostikas nošķīrumiem.
Iekšējais CV šarnīrs atrodas tuvāk transmisijai vai diferenciālim. Daudzās priekšējās piedziņas konstrukcijās tas ir aksiāli kustīgs jeb plunge tipa šarnīrs, kurš kompensē pusass efektīvā garuma maiņu piekares kustības laikā.
Kad šajā šarnīrā rodas nodilums, daudz raksturīgāks simptoms var būt kratīšanās vai vibrācija tieši brīdī, kad motoram prasa lielu griezes momentu.
Piemēram, pie 70 km/h automobilis ripo pilnīgi mierīgi. Tad nospied gāzi, lai paātrinātos līdz 100 km/h, un virsbūvē sākas izteikta vibrācija. Atlaižot akseleratoru, tā gandrīz pazūd.
Tas ir pilnīgi cits raksts nekā nelīdzsvarotam ritenim, kur vibrācija biežāk ir saistīta ar konkrētu braukšanas ātrumu neatkarīgi no tā, vai motors tajā brīdī velk.
TrakMotive norāda, ka vibrāciju paātrinoties var radīt CV šarnīru brīvkustība, bet īpaši bieži jāvērtē tieši iekšējais plunge šarnīrs. Līdzīgu vibrāciju var radīt arī starpvārpstas gultnis un motora balsti.
Tāpēc iekšējā CV diagnostikā galvenais jautājums ir: vai vibrāciju nosaka ātrums vai slodze?
Ja automobilis tieši paātrinoties noraustās vai zaudē jaudu, jāatceras arī motora un transmisijas cēloņi. Par tiem plašāk lasi “Auto raustās paātrinoties: kā saprast, vai vainīgas sveces, spoles, sprauslas, turbīna vai ātrumkārba?”.
4. Starpvārpsta, tās gultnis vai savienojums
Ne visās priekšējās piedziņas konstrukcijās abas pusasis no pārnesumkārbas līdz riteņiem ir vienkārši divi identiski īsi stieņi. Dažiem automobiļiem vienā pusē tiek izmantota starpvārpsta un tās atbalsta gultnis.
Ja gultnis, savienojums vai šlices šajā mezglā izdilst, var parādīties klakšķi, vibrācija vai brīvkustības sajūta, kas ļoti viegli tiek pierakstīta pašai pusasij.
Īpaši interesanti tas kļūst, ja vibrācija rodas paātrinoties vai skaņa parādās pie slodzes maiņas, bet ārējais CV šarnīrs pagriezienā ir kluss.
TrakMotive savos tehniskajos materiālos atsevišķi min starpvārpstas gultni kā iespējamu vibrācijas un trokšņu avotu, ko var sajaukt ar CV šarnīru.
Tāpēc dažreiz nav jāmaina visa pusass. Jāatrod konkrētais brīvkustīgais mezgls.
5. Riteņa gultnis — vairāk dūc un rūc nekā ritmiski klikšķ
Riteņa gultnis ir viens no biežākajiem “CV šarnīra dubultniekiem”, bet tikai tad, ja skaņu raksturo pārāk vispārīgi.
Nolietots riteņa gultnis tipiskāk rada dūkoņu, rūkoņu vai vienmērīgu gaudošanu, kas mainās līdz ar automobiļa ātrumu. Skaņa var mainīties arī līkumā, jo mainās gultņa slodze.
MOOG pie nolietota riteņa gultņa simptomiem min dūkoņu, rūkoņu vai rūkšanu, kas pieaug paātrinoties vai mainās pagriezienos, kā arī vibrāciju, brīvkustību un atsevišķos gadījumos ABS sistēmas problēmas.
Tas ļoti atšķiras no ārējā CV šarnīra ritmiskā “klik-klik-klik”, kas parādās zem slodzes pie liela stūres leņķa.
Tomēr trokšņa izplatīšanās pa virsbūvi ir mānīga. Vadītājam šķiet, ka dūc labais priekšējais ritenis, bet servisā izrādās kreisais vai pat aizmugurējais gultnis.
Tāpēc principu “pagriezos pa kreisi un kļuva skaļāk — tātad simtprocentīgi beigta labā puse” nevajag uztvert kā absolūtu diagnozi.
Par gultņiem un citiem ritošās daļas trokšņiem plašāk lasi “Auto klab, dūc vai peld pa ceļu: kā atšķirt amortizatoru, bukšu, lodbalstu, stūres pirkstu un riteņa gultņu problēmas?”.
6. Lodbalsts vai stūres pirksts var klabēt tieši pagriezienos
Priekšējā piekare un stūres mehānisms vienlaikus kustas vairākos virzienos. Lodbalsts ļauj grozāmasij kustēties kopā ar piekari un stūrēšanu, bet stūres pirksts pārnes stūres mehānisma kustību uz riteni.
Ja kādā no šiem savienojumiem parādās liela brīvkustība, skaņa var būt īss klakšķis vai sitiens, īpaši mainoties slodzei, stūrējot vai pārbraucot nelīdzenumu.
MOOG pie nodiluša lodbalsta simptomiem min klaboņu vai čīkstēšanu, nestabilāku stūres sajūtu un nevienmērīgu riepu nodilumu.
Šeit ir viena ļoti noderīga atšķirība: CV šarnīrs bieži rada atkārtotu ritmisku skaņu katrā riteņa apgriezienā, kamēr lodbalsts vai stūres savienojums biežāk dod atsevišķu klakšķi, krakšķi vai čīkstēšanu pie konkrētas piekares/stūres kustības.
Turklāt izteikta lodbalsta brīvkustība ir drošības jautājums, nevis tikai kaitinošs troksnis. Tāpēc skaņu kopā ar stūres brīvkustību, automobiļa peldēšanu vai neparastu riepu nodilumu nevajadzētu ignorēt.
7. Amortizatora augšējais balsts vai gultnis — īpaši, ja krakšķ arī uz vietas
Priekšējās MacPherson tipa piekares konstrukcijās amortizatora statne bieži griežas kopā ar stūrējamo riteni. Augšējā balstā atrodas elements, kas ļauj šai kustībai notikt vienmērīgi.
Ja augšējais gultnis sāk ķerties, stūres pagriešanas laikā atspere var savērpties un pēc tam pēkšņi atbrīvoties. Vadītājs dzird krakšķi, “paukšķi” vai jūt nelielu rāvienu stūrē.
Un te parādās ļoti laba atšķirība no CV šarnīra: šāds troksnis var būt dzirdams arī tad, kad automobilis pilnīgi stāv un tu tikai grozi stūri no vienas puses uz otru.
CV šarnīrs tajā brīdī negriežas tāpat kā braucošam automobilim, tāpēc atkārtots krakšķis uz vietas liek daudz uzmanīgāk skatīties tieši uz stūrējamiem piekares un stūres mezgliem.
8. Bremžu aizsargplāksne, akmentiņš vai bremžu mezgla detaļa
Ne katrs metālisks klikšķis pie riteņa nozīmē dārgu piedziņas remontu.
Aiz bremžu diska atrodas plāna aizsargplāksne. Pēc trieciena, remonta vai korozijas tā var nedaudz saliekties un noteiktā riteņa vai stūres pozīcijā sākt pieskarties diskam.
Starp disku un plāksni var nokļūt arī mazs akmens. Tad parādās skrāpējoša, čirkstoša vai periodiska metāliska skaņa, kas dažreiz mainās pagriezienā.
Arī nepareizi nostiprināta bremžu detaļa var radīt klakšķi, mainoties kustības virzienam vai bremzējot.
Īpaši vērtīga informācija ir, ja skaņa sākās uzreiz pēc bremžu, gultņa, pusass vai piekares remonta. Tas automātiski nepierāda montāžas kļūdu, bet servisam obligāti jāzina laika sakritība.
9. Motora/kārbas balsts vai piedziņas brīvkustība — viens “klak”, nevis vesela klikšķu sērija
Dažreiz vadītājs saka: “Pusass klakšķ”, bet skaņa patiesībā rodas tikai vienu reizi — brīdī, kad nospiež gāzi, atlaiž gāzi vai pārslēdz no R uz D.
Tas jau ir cits simptoms.
Pārmērīga brīvkustība iekšējā CV šarnīrā var radīt šādu sitienu, bet jāvērtē arī motora un pārnesumkārbas balsti, diferenciāļa un citu piedziņas savienojumu brīvkustība.
Ja motora balsts ir ļoti mīksts vai saplīsis, spēka agregāts pie griezes momenta maiņas var pārvietoties vairāk nekā paredzēts un radīt sitienu. Tas arī maina pusass darba leņķi un dažās konstrukcijās var pastiprināt jau esošu iekšējā CV šarnīra vibrāciju.
Tāpēc vienreizējs “klak” pie slodzes maiņas un ritmisks “klik-klik-klik” aplī nav viens un tas pats diagnostikas stāsts.
Kāpēc ārējais šarnīrs klikšķ tieši pagriezienā?
Braucot taisni, ārējais šarnīrs darbojas salīdzinoši nelielā leņķī. Pagriežot stūri, šis leņķis palielinās. Ja darba celiņi jau ir nodiluši, pie liela leņķa un vienlaikus pārraidīta griezes momenta lodītes tiek noslogotas tajās zonās, kur nodilums kļūst daudz jūtamāks.
Tāpēc šarnīrs var ilgu laiku būt pilnīgi kluss uz šosejas, bet skaļi klikšķēt stāvvietā.
Tas arī izskaidro, kāpēc skaņa bieži kļūst izteiktāka, pagriezienā nedaudz paātrinoties. Leņķim pievienojas lielāks griezes moments.
Kāpēc CV šarnīrs vispār nolietojas?
CV šarnīrs normālā režīmā var kalpot ļoti ilgi. Viens no lielākajiem ienaidniekiem nav pati braukšana, bet smērvielas zudums un piesārņojums.
Saplīst putekļgumija. Smērviela tiek izsvaidīta. Iekšā nokļūst smiltis, ūdens un ceļa netīrumi. Metāla virsmas, kurām jāstrādā biezā smērvielas slānī, sāk strādāt ar abrazīvu piesārņojumu.
NAPA norāda, ka pēc gumijas bojājuma vispirms zūd smērviela, pēc tam iekšā nokļūst mitrums un netīrumi, strauji paātrinot nodilumu. TrakMotive savukārt norāda, ka CV darba virsmu nodilumu bieži izraisa tieši smērvielas zudums putekļgumijas defekta dēļ vai gruži šarnīrā.
CV šarnīru var bojāt arī ļoti agresīva ekspluatācija, izmainīta automobiļa piekares ģeometrija, nepareiza pusass, nepareiza montāža vai citi mezgli, kas liek pusasij strādāt ārpus paredzētā leņķa un aksiālās kustības diapazona.
Vai var nomainīt tikai CV šarnīru, vai jāmaina visa pusass?
Te nav vienas atbildes visiem automobiļiem.
Dažiem modeļiem atsevišķi pieejams kvalitatīvs ārējais vai iekšējais CV šarnīrs, putekļgumijas komplekts un nepieciešamās stiprinājuma detaļas. Citās situācijās ekonomiski izdevīgāk vai tehniski praktiskāk ir nomainīt visu pusass komplektu.
Lēmumu ietekmē detaļu pieejamība, pusass stāvoklis, darba izmaksas, otras putekļgumijas stāvoklis, brīvkustība otrā šarnīrā un rezerves detaļas kvalitāte.
Ja bojāta tikai svaigi ieplaisājusi putekļgumija un pats šarnīrs ir nevainojams, visas pusass nomaiņa var būt lieka.
Savukārt, ja šarnīrs jau skaļi klikšķ, vienkārša jaunas putekļgumijas un smērvielas uzstādīšana parasti neatjaunos nodilušās darba virsmas.
Vai var vienkārši pielikt vairāk smērvielas?
Ja šarnīrs vēl nav bojāts un problēma ir savlaicīgi pamanīta putekļgumija, pareizas remonta procedūras laikā veco piesārņoto smērvielu var iztīrīt, šarnīru pārbaudīt un uzpildīt ar konkrētajam mezglam paredzēto smērvielu.
Taču “iepildīt mazliet smēres pa plaisu” nav tas pats remonts.
Ja gumija ir vaļā, problēma nav tikai smērvielas daudzums. Sistēma vairs nav noslēgta un turpina uzņemt ūdeni un netīrumus.
Un, ja šarnīrs jau klikšķ nodilušu darba celiņu dēļ, pat perfekta jauna smērviela nespēj “uzbūvēt atpakaļ” nodilušu metālu.
Vai vibrācija pie 100 km/h nozīmē pusasi?
Ne obligāti — un bieži pat nē.
Ja vibrācija sākas pie konkrēta automobiļa ātruma, piemēram, 90–110 km/h, un paliek gandrīz tāda pati neatkarīgi no tā, vai paātrini, ripo vai viegli atlaiž gāzi, daudz tipiskāki cēloņi ir riteņu balansējums, deformēta riepa vai disks.
TrakMotive tieši norāda, ka vibrācija, kas vienkārši pieaug līdz ar automobiļa ātrumu, reti ir CV šarnīra defekts; daudz biežāk jāskatās uz riepu vai riteņu problēmām.
CV šarnīrs kļūst daudz interesantāks tad, ja vibrācija ir cieši saistīta ar griezes momentu: nospied gāzi — kratās; atlaid — būtiski nomierinās.
Par vibrācijām pie konkrēta ātruma plašāk lasi “Stūre vibrē pie 90–120 km/h: kā atšķirt riepu, disku, balansējuma, bremžu un piekares problēmu?”.
Ko vari pārbaudīt pats bez auto izjaukšanas?
- Piefiksē, vai skaņa rodas tikai kustībā. Ja tā krakšķ arī stāvot un tikai grozot stūri, ārējais CV vairs nav vienīgais un pat ne pirmais aizdomu virziens.
- Atceries, vai skaņa ir ritmiska. “Klik-klik-klik” līdz ar riteņa rotāciju ir daudz raksturīgāks CV šarnīram nekā viens nejaušs sitiens.
- Salīdzini gāzi un ripošanu. Vai skaņa/vibrācija kļūst daudz izteiktāka tieši tad, kad pusass saņem griezes momentu?
- Apskati CV putekļgumijas. Meklē plaisas, plīsumus, vaļīgas skavas un svaigu smērvielu apkārt.
- Apskati riteņa iekšpusi un arku. Radiāli izsvaidīta tumša smērviela ir ļoti raksturīga rotējošas bojātas putekļgumijas pazīme.
- Piefiksē, vai ir dūkoņa. Vienmērīga rūkoņa, kas pieaug ar ātrumu, liek nopietni pārbaudīt riteņa gultni.
- Atceries nesenos remontus. Ja simptoms sākās pēc gultņa, pusass, bremžu vai piekares darba, servisam tas jāzina.
- Nekāp zem automobiļa, kuru tur tikai domkrats. Fizisku brīvkustības pārbaudi zem pacelta auto veic tikai ar drošu atbalstu un atbilstošām zināšanām.
Vai drīkst speciāli braukt aplī, lai pārbaudītu CV šarnīru?
Servisos ārējo CV šarnīru bieži novērtē, veicot zema ātruma manevrus ar pagrieztiem riteņiem un klausoties, kā skaņa mainās zem nelielas slodzes.
Taču to nevajadzētu pārvērst par agresīvu “testu” publiskā stāvvietā ar pilnībā izgrieztu stūri un lielu gāzi.
Ja mezgls jau ir ļoti izdilis, papildu slodze tam nepalīdz. Turklāt daudz svarīgāka par skaļāko iespējamo klikšķi ir droša diagnostika.
Ja nepieciešams atkārtot simptomu, dari to tikai ļoti mazā ātrumā drošā, tukšā vietā vai ļauj to izdarīt servisam.
Vai ar klikšķošu CV šarnīru vēl drīkst braukt?
Šeit nav godīgas formulas “vēl 5000 km var droši”.
Klikšķēšana nozīmē, ka šarnīra darba virsmās jau ir nodilums vai bojājums. Tas var turpināt kalpot kādu laiku, bet nodiluma progresēšanas ātrums atkarīgs no bojājuma pakāpes, smērvielas stāvokļa, netīrumu daudzuma, braukšanas stila, slodzes un konkrētā mezgla.
Pilnīgi sabojājoties piedziņas šarnīram vai pusasij, automobilis var zaudēt spēju nodot griezes momentu uz attiecīgo piedziņas pusi un palikt nebraucams. Dažās situācijās bojāts mezgls var radīt arī papildu mehāniskus bojājumus apkārtējām detaļām.
Tāpēc agrīns, viegls klikšķis nav automātiski tāds pats ārkārtas stāvoklis kā pazudis ritenis vai bremzes, taču to nevajadzētu atlikt līdz nākamajai tehniskajai apskatei pēc pusgada.
Praktiski: ja šarnīrs jau klikšķ, ieplāno diagnostiku un remontu tuvākajā laikā. Līdz tam izvairies no agresīvas paātrināšanās ar pilnībā izgrieztiem riteņiem, straujiem startiem un nevajadzīgi lielas piedziņas slodzes.
Kad braucienu labāk pārtraukt?
Apstājies un neuztver problēmu kā “vienkārši nedaudz klikšķ”, ja:
- klikšķēšana pēkšņi kļūst ļoti skaļa vai pāriet smagā metāliskā dauzīšanā;
- parādās ļoti spēcīga vibrācija vai automobilis sāk kratīties arī pie neliela ātruma;
- pie gāzes nospiešanas dzirdams skaļš sitiens un automobilis vairs normāli nepaātrinās;
- parādās jūtama riteņa vai stūres brīvkustība;
- ir redzams mehāniski bojāts, nobīdīts vai daļēji atvienojies pusass mezgls;
- pēc remonta pēkšņi parādās stiprs troksnis, vibrācija vai ABS brīdinājums;
- ir aizdomas nevis par CV, bet par bīstami izdilušu lodbalstu, riteņa gultni vai citu riteņa pozīciju kontrolējošu detaļu.
Īpaši svarīgi neuzskatīt katru troksni par CV šarnīru. Ja patiesais cēlonis ir ļoti izdilis lodbalsts vai riteņa gultnis, drošības risks var būt citāds un daudz steidzamāks.
Kā servisā pareizi diagnosticē klikšķus no pusass zonas?
Labs serviss sāk ar vadītāja aprakstu.
Vai klikšķ tikai pagriezienā? Uz kuru pusi? Vai skaņa rodas tikai zem gāzes? Vai tā ir arī ripojot? Vai vibrācija sākas tikai paātrinoties? Vai automobilis klikšķ arī stāvošs, grozot stūri? Vai riteņa iekšpusē redzama smērviela?
Pēc tam simptomu droši mēģina atkārtot testa braucienā.
Uz pacēlāja apskata ārējo un iekšējo putekļgumiju, skavas, smērvielas zudumu un mehāniskus bojājumus. Pārbauda šarnīra brīvkustību, bet vienlaikus arī riteņa gultni, lodbalstus, stūres savienojumus, amortizatora balstus un citus tuvumā esošus mezglus.
Ja sūdzība ir vibrācija paātrinoties, jānovērtē arī iekšējie šarnīri, starpvārpstas gultnis un motora/kārbas balsti.
Ja problēma sākās uzreiz pēc pusass nomaiņas, jāvērtē arī pašas rezerves detaļas atbilstība, pusass garums, šlices, stiprinājumu pievilkšana un montāža.
Tas ir daudz drošāk nekā pēc pirmā klikšķa automātiski pasūtīt “granātu”.
Mini tests: kurš mezgls šķiet ticamākais?
Izbraucot no stāvvietas ar stipri pagrieztu stūri un viegli nospiežot gāzi, no priekšpuses ritmiski skan “klik-klik-klik”. Braucot taisni skaņas nav.
Ārējais CV šarnīrs ir viens no pirmajiem un ticamākajiem pārbaudes virzieniem. Jāpārbauda arī tā putekļgumija, smērvielas zudums un pati pusass, pirms pasūtīt detaļu.
Pie 80 km/h automobilis ir mierīgs. Nospiežot gāzi, sāk vibrēt visa virsbūve. Atlaižot gāzi, vibrācija gandrīz pazūd.
Ļoti interesants kļūst iekšējais CV/plunge šarnīrs, starpvārpstas gultnis un motora vai kārbas balsti. Riepu balansējums parasti nav tik cieši atkarīgs no akseleratora stāvokļa.
Riteņa iekšpuse ir nosmērēta ar tumšu, lipīgu smērvielu, bet pagriezienos vēl nekas neklikšķ.
Ļoti iespējams putekļgumijas vai tās skavas bojājums. Šis ir īstais brīdis rīkoties, jo pats šarnīrs vēl var nebūt nodilis. Jo ilgāk tajā nonāks netīrumi un trūks smērvielas, jo mazāka iespēja iztikt tikai ar gumijas remontu.
Pie 70 km/h sākas vienmērīga dūkoņa, kas ar ātrumu kļūst skaļāka un līkumos maina toni.
Riteņa gultnis ir daudz interesantāks par klasisku ārējā CV šarnīra defektu. Servisā jāpārbauda arī riepu troksnis un citi rotējošie mezgli.
Auto pilnīgi stāv, bet, grozot stūri no vienas malas uz otru, priekšpusē dzirdams krakšķis un atspere it kā nedaudz “pārlec”.
Amortizatora augšējais balsts/gultnis un atsperes sēža kļūst daudz ticamāki nekā CV šarnīrs. Jāapskata arī lodbalsti un stūres savienojumi.
Pēc pārslēgšanas no R uz D atskan viens skaļš “klak”, bet pagriezienos ritmiska klikšķa nav.
Jāvērtē iekšējā šarnīra un visas piedziņas brīvkustība, kā arī motora un pārnesumkārbas balsti. Tas nav klasiskais ārējā CV šarnīra skaņas raksts.
Mīti un patiesība
| Apgalvojums | Mīts vai patiesība? | Skaidrojums |
|---|---|---|
| Ritmisks klikšķis pagriezienā bieži norāda uz ārējo CV šarnīru. | Patiesība | Īpaši, ja skaņa kļūst izteiktāka pie liela stūres leņķa un zem piedziņas slodzes. |
| Jebkurš krakšķis, pagriežot stūri, nozīmē beigtu CV. | Mīts | Līdzīgas skaņas rada amortizatora balsts, lodbalsti, stūres savienojumi, bremžu detaļas un citi mezgli. |
| Ja krakšķ arī stāvošam auto, CV šarnīrs kļūst mazāk ticams. | Patiesība | Stāvot CV šarnīrs nerotē kā braukšanas laikā; jāvērtē stūres un piekares mezgli. |
| Saplīsusi putekļgumija automātiski nozīmē, ka jāmaina visa pusass. | Mīts | Ja bojājumu pamana savlaicīgi un šarnīrs vēl nav nodilis, iespējams iztikt ar putekļgumijas, smērvielas un saistīto detaļu nomaiņu. |
| Ja šarnīrs jau skaļi klikšķ, jauna smērviela to salabos. | Mīts | Smērviela nevar atjaunot jau nodilušus metāla celiņus, lodītes vai citas darba virsmas. |
| Vibrācija paātrinoties var būt saistīta ar iekšējo CV šarnīru. | Patiesība | Īpaši tad, ja vibrācija ir izteikta zem griezes momenta un būtiski mazinās, atlaižot akseleratoru. |
| Vibrācija tikai pie 100 km/h vienmēr nozīmē pusasi. | Mīts | Daudz biežāk jāizslēdz riepas, diski un riteņu balansējums. |
Biežāk uzdotie jautājumi
Kā skan bojāts ārējais CV šarnīrs?
Tipiska pazīme ir atkārtots ritmisks klikšķis vai krakšķis lēnā pagriezienā, īpaši, ja riteņi ir stipri pagriezti un automobilis vienlaikus paātrinās. Tomēr pirms detaļas nomaiņas jāpārbauda arī piekare, gultņi un pati putekļgumija.
Kā skan bojāts iekšējais CV šarnīrs?
Iekšējais šarnīrs biežāk rada vibrāciju vai kratīšanos paātrinoties un klakšķi pie slodzes maiņas, nevis klasisku ritmisku klikšķēšanu pagriezienā. Līdzīgus simptomus var radīt arī motora/kārbas balsti un starpvārpstas gultnis.
Vai var braukt ar klikšķošu CV šarnīru?
Klikšķēšana jau norāda uz nodilumu, tāpēc nav droša universāla nobraukuma, ko vēl var garantēti veikt. Vieglu agrīnu simptomu gadījumā parasti iespējams uzmanīgi nokļūt servisā, bet remontu nevajadzētu ilgstoši atlikt. Ja skaņa pēkšņi kļūst ļoti skaļa, rodas stipra vibrācija vai pazūd normāla piedziņa, braucienu pārtrauc.
Vai saplēstas CV gumijas dēļ jāmaina viss šarnīrs?
Ne obligāti. Ja gumija bojāta nesen, šarnīrs vēl ir kluss un tā darba virsmas nav piesārņotas vai nodilušas, iespējams iztikt ar profesionālu tīrīšanu, jaunu pareizas specifikācijas smērvielu un putekļgumijas komplektu. Ja šarnīrs jau klikšķ, bojājums parasti ir progresējis tālāk.
Vai riteņa gultnis var izklausīties pēc CV šarnīra?
Dažreiz vadītājam abi trokšņi šķiet nākam no vienas vietas, bet gultnim tipiskāka ir dūkoņa, rūkoņa vai gaudošana, kas mainās ar ātrumu un slodzi līkumos. CV ārējam šarnīram daudz raksturīgāks ir atkārtots klikšķis pagriezienā.
Kāpēc stūri grozot uz vietas dzirdu krakšķi?
Ja automobilis nekustas, jādomā par amortizatora augšējo balstu un gultni, atsperi, lodbalstu, stūres pirkstu vai citu stūres/piekares mezglu. Tas ir mazāk raksturīgs klasiskam ārējā CV šarnīra defektam.
Vai pēc CV šarnīra nomaiņas vajag savirzi?
Tas atkarīgs no konkrētā automobiļa un no tā, kuras piekares vai stūres detaļas remonta laikā tika atvienotas. Viena pusass nomaiņa pati par sevi ne vienmēr maina ģeometrijas regulējumu, bet, ja tika izjaukti regulējumu ietekmējoši savienojumi vai pirms remonta bija nevienmērīgs riepu nodilums un vadāmības problēmas, ģeometrijas pārbaude var būt pamatota.
Vai pilnpiedziņas auto arī ir CV šarnīri?
Jā. CV šarnīrus izmanto ne tikai priekšpiedziņas automobiļos. Tie sastopami pilnpiedziņas sistēmās un neatkarīgas aizmugures piekares piedziņas pusasīs, kur jānodod griezes moments, vienlaikus ļaujot piekarei un riteņiem kustēties.
Secinājums
Ritmisks klikšķis pagriezienā ir viens no tiem automobiļa simptomiem, kur tautas diagnostikai pārsteidzoši bieži ir pareizs sākuma virziens.
Jā — ja auto kustas, stūre ir stipri pagriezta, tiek dots griezes moments un no riteņa puses atkārtoti skan “klik-klik-klik”, ārējais CV šarnīrs patiešām ir viens no pirmajiem mezgliem, ko pārbaudīt.
Taču pareiza diagnostika sākas tieši pēc šī secinājuma, nevis beidzas ar to.
Ārējais un iekšējais CV šarnīrs dara atšķirīgu darbu un tāpēc mēdz bojājumu paziņot atšķirīgi. Ārējam šarnīram raksturīga klikšķēšana pie liela stūres leņķa. Iekšējais biežāk sevi nodod ar vibrāciju zem slodzes vai klakšķi, mainoties griezes momentam.
Ja automobilis vienkārši dūc līdz ar ātrumu, daudz interesantāks kļūst riteņa gultnis. Ja tas krakšķ arī stāvošs, grozot stūri, uzmanība pāriet uz amortizatora balstu, atsperi, lodbalstu un stūres savienojumiem. Ja ir viens sitiens, pārslēdzoties no R uz D, jāpārbauda piedziņas brīvkustība un spēka agregāta balsti.
Ļoti svarīgi ir arī paskatīties uz putekļgumiju.
Patiesībā tas bieži ir pats izdevīgākais brīdis visā CV šarnīra dzīves ciklā. Ja redzi plaisu vai smērvielu uz riteņa iekšpuses, bet šarnīrs vēl neklikšķ, iespējams, problēma pamanīta pietiekami agri, lai glābtu pašu dārgo mezglu.
Ja šo posmu ignorē, smērviela iziet ārā, bet vietā nāk ūdens, putekļi un smiltis. Tad darba celiņi sāk nodilt, un pēc laika parādās tas pazīstamais klikšķis.
Tajā brīdī jauna gumija vairs nav laika mašīna. Tā var aizvērt šarnīru, bet nevar atjaunot jau nodilušo metālu.
Tāpēc CV šarnīra remontā vislētākā detaļa dažreiz ir vissvarīgākā: savlaicīgi pamanīta putekļgumija.
Un vēl viens būtisks princips: nevajag gaidīt līdz brīdim, kad klikšķis kļūst par dauzīšanu. Nav universāla skaitļa, cik tūkstošus kilometru nodilis šarnīrs vēl izturēs. Viens var trokšņot ilgi, cits pēc smērvielas zuduma un piesārņojuma progresēt daudz straujāk.
Ja simptoms ir viegls, auto parasti nav jāatstāj ceļa malā tikai pirmā klusā klikšķa dēļ, taču diagnostiku nevajadzētu atlikt. Jo agrāk tiek saprasts, kas tieši klikšķ, jo lielāka iespēja izvairīties gan no dārgākas detaļu ķēdes, gan no situācijas, kurā automobilis vairs nespēj turpināt ceļu.
Tāpēc nākamreiz, kad stāvvietā dzirdi “klik-klik-klik”, neklausies tikai pašā skaņā. Piefiksē stūres leņķi. Vai ir nospiesta gāze? Vai skaņa atkārtojas līdz ar riteņa rotāciju? Vai tā pazūd taisnē? Vai vibrācija ir tikai zem slodzes? Vai uz riteņa redzama smērviela?
Šīs dažas detaļas bieži izstāsta par bojājumu vairāk nekā pats vārds “krakšķ”.
Vadītāja īsais secinājums: ritmisks klikšķis lēnā pagriezienā zem gāzes bieži ved uz ārējo CV šarnīru. Vibrācija, kas parādās tieši paātrinoties un pazūd, atlaižot gāzi, vairāk liek pārbaudīt iekšējo CV šarnīru, starpvārpstas gultni un spēka agregāta balstus. Dūkoņa līdz ar ātrumu biežāk raksturīga riteņa gultnim, bet krakšķis stāvošam auto, tikai grozot stūri, — amortizatora augšējam balstam, atsperei vai stūres/piekares mezgliem. Ja uz riteņa iekšpuses redzi CV smērvielu, neatliec putekļgumijas pārbaudi: pirms šarnīrs sācis klikšķēt, to vēl var būt iespējams izglābt. Ja šarnīrs jau skaļi klikšķ, jauna smērviela nodilušu metālu neatjaunos. Strauji pieaugošs troksnis, stipra vibrācija, liela brīvkustība vai piedziņas zudums jau ir iemesls braucienu neturpināt.
Avoti un tehniskā piezīme
Raksta tehniskā informācija pārbaudīta pēc GKN Automotive materiāliem par ārējo un iekšējo CV šarnīru konstrukciju, plunge šarnīru funkciju un putekļgumiju nozīmi; TrakMotive tehniskajiem materiāliem par ārējā šarnīra klikšķēšanu pagriezienā, iekšējā šarnīra klakšķiem un vibrāciju paātrinoties, starpvārpstas gultņiem un vibrācijas atšķiršanu no riteņu problēmām; NAPA tehniskajiem materiāliem par CV putekļgumijas bojājumu, smērvielas zudumu un piesārņojuma izraisītu nodilumu; kā arī MOOG materiāliem par riteņa gultņu, lodbalstu un stūres/piekares mezglu trokšņiem. Precīza šarnīra konstrukcija, pieļaujamā brīvkustība, smērviela, pusass stiprinājumu griezes momenti un remonta procedūra vienmēr jāņem no konkrētā automobiļa tehniskās dokumentācijas.