LV 
EN 
RU 
Lietota automobiļa pārdevējs pārliecinoši saka: “Tur ir ķēde, tā nav jāmaina.” Servisa grāmatiņā pēdējais ieraksts veikts pirms sešiem gadiem, rēķinu nav, bet aukstā iedarbināšanā no motora uz īsu brīdi atskan metālisks troksnis.
Citā situācijā zem motora pārsega nav dzirdams pilnīgi nekas aizdomīgs. Automobilis brauc labi, panelī nav brīdinājumu, bet īpašnieks nezina, kad pēdējo reizi mainīta zobsiksna. Viņš nolemj vēl vienu sezonu pagaidīt, jo siksna taču “noteikti sāks čīkstēt pirms pārtrūkšanas”.
Abi pieņēmumi var izmaksāt ļoti dārgi. Zobķēde nav automātiski mūžīga, bet zobsiksna bieži nebrīdina ar skaidru troksni vai lampiņu. Sadales piedziņa var izskatīties kā viena detaļa, taču patiesībā tā ir sistēma ar spriegotājiem, vadotnēm, ruļļiem, zobratiem, blīvēm un dažos motoros arī ūdenssūkni.
Svarīgākais jautājums nav tikai “siksna vai ķēde?”. Jāzina konkrētais motors, ražotāja noteiktais intervāls, automobiļa vecums, apkopes vēsture, izmantotā eļļa un tas, vai iepriekšējā remontā tiešām nomainīts pilns komplekts.
Sadales piedziņas apkopē drošākais intervāls nav internetā visbiežāk minētais skaitlis. Tas ir intervāls, kas noteikts konkrētajam motoram un ko iespējams pierādīt ar dokumentiem.
Ko dara dzinēja sadales piedziņa?
Dzinēja kloķvārpsta pārvieto virzuļus, bet sadales vārpsta atver un aizver vārstus. Abām vārpstām jādarbojas precīzi saskaņotā ritmā, lai vārsti atvērtos īstajā brīdī un cilindrā varētu ieplūst gaiss, notikt sadegšana un izplūst izplūdes gāzes.
Šo sinhronizāciju nodrošina zobsiksna, zobķēde vai retāk cita tipa mehāniska piedziņa. Siksnas zobi vai ķēdes posmi savienojas ar kloķvārpstas un sadales vārpstas zobratiem, neļaujot vārpstām brīvi izmainīt savstarpējo pozīciju.
Ja piedziņa izstiepjas, pārlec par vienu vai vairākiem zobiem, zaudē spriegojumu vai pārtrūkst, vārstu atvēršanās laiks vairs neatbilst virzuļu kustībai. Motors var zaudēt jaudu, darboties nevienmērīgi, neiedarboties vai tikt mehāniski bojāts.
Motora ārpusē redzamā rievsiksna parasti darbina ģeneratoru, kondicioniera kompresoru vai citus palīgmezglus. Sadales zobsiksna visbiežāk atrodas zem aizsargpārsega. Vienas siksnas maiņa automātiski nenozīmē, ka nomainīta arī otra.
Zobsiksna, zobķēde un slapjā siksna: ar ko tās atšķiras?
Zobota kompozītmateriāla siksna darbojas zem aizsargpārsega, bet nav paredzēta pastāvīgai saskarei ar motoreļļu.
Tā ir klusa un viegla, taču tai ir konkrēts maiņas intervāls pēc nobraukuma, laika vai abiem nosacījumiem.
Metāla ķēde darbojas motoreļļā un tiek vadīta pa sliedēm, izmantojot mehānisku vai hidraulisku spriegotāju.
Tai bieži nav vienkārša periodiska maiņas intervāla, taču ķēde, vadotnes, zobrati un spriegotājs var nolietoties.
Atsevišķos motoros īpaši veidota zobsiksna darbojas motoreļļas vidē. To mēdz saukt par slapjo siksnu jeb wet belt.
Tās kalpošanu ļoti ietekmē pareiza eļļas specifikācija, apkopes intervāli, degvielas nokļūšana eļļā un konkrētā ražotāja pārbaudes prasības.
Kā noskaidrot, kura sistēma ir tavā automobilī?
Ar automobiļa marku, modeli un izlaiduma gadu vien nepietiek. Vienam modelim vienlaikus var būt vairāki benzīna un dīzeļa motori, turklāt viena tilpuma dzinēji dažādos ražošanas gados var izmantot atšķirīgu sadales piedziņu.
Drošākā pārbaude ir pēc VIN numura, precīza dzinēja koda un ražotāja tehniskās informācijas. Serviss vai rezerves daļu katalogs pēc šiem datiem var noteikt, vai motoram ir siksna, ķēde vai eļļā strādājoša siksna un kādi komponenti ietilpst maiņas komplektā.
Motora dekoratīvais pārsegs atbildi nedod
Dažiem motoriem sadales piedziņa atrodas cieši pie virsbūves vai pat kārbas pusē. To nevar droši noteikt, tikai paskatoties motortelpā vai izlasot uz plastmasas pārsega norādīto motora tilpumu.
Kad jāmaina zobsiksna?
Universāla intervāla nav. Vienam motoram ražotājs var noteikt salīdzinoši īsu periodu, citam — ievērojami garāku. Dažkārt atšķiras arī intervāls normāliem un smagiem ekspluatācijas apstākļiem.
Jāņem vērā gan nobraukums, gan laiks. Ja ražotājs paredz maiņu pēc noteikta kilometru skaita vai gadu skaita, par robežu kļūst tas nosacījums, kas pienāk pirmais. Maz braukts automobilis nav automātiski pasargāts, jo siksnas materiālu ietekmē vecums, temperatūras maiņas, mitrums un ilgstoša stāvēšana vienā pozīcijā.
- automobiļa ražotāja apkopes plānā konkrētajam VIN un motoram;
- ražotāja tehniskajos atjauninājumos un servisa kampaņu informācijā;
- iepriekšējā remonta rēķinā, kur norādīts datums, nobraukums un uzstādītās detaļas;
- pie kompetenta servisa, kas pārbauda informāciju pēc dzinēja koda, nevis tikai pēc modeļa nosaukuma.
Ko darīt, ja maiņas vēsture nav zināma?
Mutisks apgalvojums “iepriekšējais īpašnieks noteikti mainīja” nav pierādījums. Arī uzlīme motortelpā var būt kļūdaina, izbalējusi vai attiekties tikai uz vienu detaļu.
Ja nav rēķina, servisa ieraksta vai cita pārbaudāma dokumenta, drošāk ir uzskatīt, ka apkope nav pierādīta. Īpaši svarīgi tas ir motoram, kur sadales piedziņas pārrāvums var izraisīt vārstu un virzuļu sadursmi.
Redzams datums, nobraukums, detaļu numuri, komplekta sastāvs un servisa nosaukums. Nākamo intervālu var plānot no šiem datiem.
Pārbaudi, vai informāciju var apstiprināt serviss vai iepriekšējais īpašnieks. Uzlīme viena pati nedod pilnīgu pārliecību par nomainītajām detaļām.
Noskaidro pareizo komplektu un plāno profilaktisku maiņu, negaidot troksni vai redzamus bojājumus.
Kāpēc ar zobsiksnas apskatīšanu vien nepietiek?
Daļa siksnas var izskatīties tīra un bez plaisām, lai gan tās iekšējās stiepes šķiedras, zobu pamatne vai materiāla saķere jau ir novājināta. Turklāt parasti redzama tikai neliela siksnas daļa.
Vizuāla pārbaude ir vērtīga, ja tiek meklēts eļļas piesārņojums, dzesēšanas šķidruma noplūde, nobīdīta siksna, bojātas malas, plaisas vai zuduši zobi. Tā tomēr neaizstāj ražotāja noteikto maiņas intervālu.
Kas jāmaina kopā ar zobsiksnu?
Mainīt tikai siksnu, atstājot vecu spriegotāju un ruļļus, bieži ir nepareiza ekonomija. Ja vecais gultnis iesprūst vai spriegotājs zaudē spēju uzturēt pareizu spriegojumu, jauno siksnu var sabojāt daudz agrāk par paredzēto intervālu.
- zobsiksna;
- spriegotājs un atbalsta ruļļi;
- ūdenssūknis, ja to darbina zobsiksna vai tā nomaiņai vajadzīgs tas pats demontāžas darbs;
- vienreiz lietojamas skrūves un stiprinājumi;
- blīves un dzesēšanas šķidrums;
- atsevišķos motoros papildu siksnas, blīvslēgi vai citi saistīti komponenti.
Vai vienmēr jāmaina arī ūdenssūknis?
Ne katrā motorā ūdenssūkni darbina zobsiksna. Ja sūknis atrodas citā piedziņā vai ir elektrisks, maiņas loģika var būt atšķirīga.
Ja ūdenssūknis atrodas zobsiksnas piedziņā, veca sūkņa atstāšana var radīt divus riskus. Tas vēlāk var sākt tecēt, liekot atkārtoti izjaukt to pašu motora daļu, vai arī tā gultnis var bojāt sadales piedziņu. Tāpēc jāievēro konkrētā motora remonta tehnoloģija un komplekta ražotāja norādes.
Rēķinā jābūt redzamam komplekta sastāvam
Ieraksts “nomainīti motora siksnu materiāli” nav pietiekami precīzs. Saglabā rēķinu ar detaļu kodiem, darbu sarakstu, automobiļa nobraukumu un maiņas datumu.
Vai zobķēde tiešām kalpo visu automobiļa mūžu?
Zobķēdei parasti nav tāda paša regulāra maiņas grafika kā sausajai zobsiksnai, taču tas nenozīmē, ka tā nevar nolietoties. Ķēdes sistēmas kalpošanu ietekmē pati ķēde, vadotnes, spriegotājs, zobrati, eļļošana un motora konstrukcija.
Ikdienā lietotais apzīmējums “izstiepusies ķēde” ne vienmēr nozīmē, ka metāls vienkārši izstiepies kā gumija. Nodilums veidojas savienojumu vietās, palielinot kopējo ķēdes garumu un izmainot vārstu vadības laiku.
Pazīmes, kuras var norādīt uz ķēdes sistēmas problēmu
Viena pazīme pati par sevi vēl nav gatava diagnoze. Īslaicīgu troksni var radīt arī maināmo vārstu fāžu mehānisms, eļļas spiediena aizkave, palīgagregāti vai citas detaļas. Vajadzīga mērķtiecīga pārbaude.
Kāpēc motoreļļa zobķēdei ir tik svarīga?
Ķēde un tās vadotnes tiek eļļotas ar motoreļļu, bet daudzos motoros hidrauliskais spriegotājs izmanto eļļas spiedienu. Nepareiza viskozitāte, neatbilstoša specifikācija, zems līmenis, nosēdumi vai pārmērīgi pagarināts eļļas maiņas intervāls var pasliktināt sistēmas darbu.
Tas nenozīmē, ka katra ķēdes problēma automātiski radusies sliktas apkopes dēļ. Pastāv arī konstrukcijas, materiālu un atsevišķu komponentu problēmas. Tomēr pareiza eļļa un savlaicīga tās maiņa ir viena no retajām lietām, ko īpašnieks var kontrolēt ikdienā.
Skaļāku radio nevar uzskatīt par remontu
Ja aukstā iedarbināšanā atkārtojas metālisks troksnis, nofilmē to un piesaki diagnostiku. Pēc motora uzsilšanas pazudis troksnis nenozīmē, ka cēlonis vairs nepastāv.
Kas jāzina par eļļā strādājošo zobsiksnu?
Eļļā strādājoša zobsiksna ir izgatavota darbam motoreļļas vidē. To nevar vērtēt pēc tiem pašiem principiem kā parastu sauso siksnu, taču arī tai ir konkrētas materiāla un eļļas savietojamības prasības.
Neatbilstoša eļļas specifikācija, pārmērīgi ilgi apkopes intervāli, degvielas nokļūšana eļļā vai citi ekspluatācijas apstākļi var ietekmēt siksnas materiālu. Atsevišķos gadījumos no tās var atdalīties daļiņas, kas nonāk eļļošanas sistēmā.
- kāda precīza motoreļļas specifikācija paredzēta konkrētajam motoram;
- kāds ir aktuālais maiņas un pārbaudes intervāls pēc VIN;
- vai ražotājs izdevis atjauninātu apkopes vai pārbaudes procedūru;
- vai siksnas platums un virsma pārbaudāma ar paredzēto metodi;
- vai eļļas sietā, filtrā vai karterī nav konstatētas siksnas materiāla daļiņas.
Šeit īpaši bīstama ir universāla pieeja. Tas, kas pareizi vienam motoram, var būt nepareizi citam. Eļļas izvēlē nepietiek tikai ar atbilstošu viskozitātes ciparu uz iepakojuma; jāatbilst arī ražotāja prasītajai specifikācijai.
Kas notiek, ja siksna vai ķēde pārlec vai pārtrūkst?
Sekas ir atkarīgas no motora konstrukcijas, apgriezieniem un tā, cik ļoti izmainās sadales fāzes. Daļā motoru virzuļi un atvērti vārsti dažādos darba cikla brīžos izmanto vienu un to pašu telpu. Pareiza sinhronizācija neļauj tiem satikties.
Ja sinhronizācija pazūd, virzulis var saliekt vārstus, bojāt to vadīklas, virzuļu virsmas vai cilindra galvu. Smagākā gadījumā bojājumi var skart sadales vārpstu, klaņus un citas dzinēja detaļas.
Citos motoros mehāniska sadursme var nenotikt, un automobilis vienkārši apstāsies vai neiedarbosies. Tomēr to nedrīkst pieņemt bez konkrētā motora tehniskās informācijas.
Plānots darbs, zināms detaļu saraksts un iespēja izvēlēties servisa laiku, pirms automobilis kļūst nebraucams.
Motors var zaudēt jaudu, darboties nevienmērīgi, reģistrēt fāžu kļūdas vai vairs neiedarboties.
Iespējams dzinēja iekšējs bojājums, evakuators, ilgs remonts un izmaksas, kas daudzkārt pārsniedz profilaktiskas apkopes cenu.
Ko darīt, ja motors pēkšņi noslāpst?
Ja braukšanas laikā motors pēkšņi izslēdzas, starteris griež neparasti viegli vai dzirdams mehānisks troksnis, nemēģini to atkārtoti iedarbināt daudzas reizes. Katrs papildu mēģinājums var palielināt bojājumu apjomu.
Ieslēdz avārijas gaismas, droši apturi automobili un sazinies ar tehnisko palīdzību. Precīzu pārbaudi veic servisā, nevis atkārtoti griežot motoru stāvlaukumā.
Cik var maksāt atlikta apkope?
Konkrētās izmaksas ļoti atšķiras pēc motora, detaļu pieejamības, darba sarežģītības un bojājumu apjoma. Dažam automobilim piekļuve siksnai ir salīdzinoši vienkārša, citam jādemontē daudzi mezgli vai daļēji jāizceļ dzinējs.
Tāpēc noderīgāk ir salīdzināt profilaktiskas apkopes cenu ar iespējamu seku kopumu, nevis meklēt vienu universālu tirgus skaitli.
Pieņemsim, ka pilna profilaktiska komplekta maiņa konkrētam automobilim maksā 650 €. Pēc piedziņas pārrāvuma dzinēja remonts, evakuācija un aizvietojošais transports kopā izmaksā 3100 €.
Šie ir ilustratīvi skaitļi, nevis konkrēta servisa cenu piedāvājums. Reālais remonts var būt gan lētāks, gan ievērojami dārgāks.
Kā pārbaudīt sadales piedziņu pirms lietota auto iegādes?
Pārdevēja solījumu vietā meklē dokumentus. Labs rēķins palīdz saprast ne tikai to, kad veikts remonts, bet arī to, vai nomainīta pilna sistēma.
- precīzu motora kodu un sadales piedziņas veidu;
- ražotāja noteikto maiņas vai pārbaudes intervālu;
- pēdējās apkopes datumu un automobiļa nobraukumu tajā brīdī;
- vai mainīta tikai siksna vai arī ruļļi, spriegotājs un ūdenssūknis;
- kāda eļļa izmantota ķēdes vai slapjās siksnas motoram;
- vai aukstā iedarbināšanā nav metāliska trokšņa;
- vai motora vadības blokā nav saglabātas sadales fāžu kļūdas.
Ko nozīmē tikko nomainīta zobsiksna sludinājumā?
Tas var būt vērtīgs ieguvums, bet tikai tad, ja remonts ir pārbaudāms. Noskaidro, kas veica darbu, kādas detaļas izmantotas un kāpēc siksna mainīta tieši pirms pārdošanas.
Ja nav rēķina, detaļu kodu un nobraukuma, remonta vērtību pirkuma cenā nevajadzētu automātiski pielīdzināt pilnai profesionālai apkopei.
Biežākās kļūdas pēc sadales piedziņas remonta
Vecs spriegotājs, rullis vai sūknis var sabojāt jauno siksnu un radīt vajadzību atkārtoti maksāt par to pašu izjaukšanas darbu.
Atzīmes ar krāsu ne vienmēr aizstāj ražotāja paredzētās kloķvārpstas un sadales vārpstu fiksācijas ierīces.
Pārāk vaļīga piedziņa var pārlekt, bet pārāk liels spriegojums pārslogo siksnu, ruļļus, sūkni un vārpstu gultņus.
Ja sausās zobsiksnas zonā turpina nonākt eļļa, arī jaunā detaļa var tikt bojāta.
Pēc dažiem gadiem īpašnieks vairs neatceras precīzu datumu vai nobraukumu, un visa neskaidrība sākas no jauna.
Vai zobsiksnu vai ķēdi drīkst mainīt pašam?
Sadales piedziņas maiņa nav līdzvērtīga gaisa filtra vai spuldzes nomaiņai. Nepareizi iestatīta vārstu vadība var sabojāt motoru jau pirmajā iedarbināšanas reizē.
Darbs var prasīt īpašus fiksācijas instrumentus, motora balstīšanu, precīzu skrūvju pievilkšanas secību, noteiktus leņķus, spriegotāja regulēšanu un dažos motoros diagnostikas procedūras pēc remonta.
Pieredzējis mehāniķis ar konkrētā motora dokumentāciju šo darbu var paveikt droši. Cilvēkam bez atbilstošas pieredzes iespējamais ietaupījums var būt nesamērīgs ar dzinēja bojājuma risku.
Ko prasīt servisam pirms darba apstiprināšanas?
☐ Kāds ir precīzais motora kods?
☐ Kāds ir ražotāja aktuālais intervāls?
☐ Kas ietilpst piedāvātajā komplektā?
☐ Vai tiks mainīti visi ruļļi un spriegotājs?
☐ Vai ūdenssūkni darbina zobsiksna?
☐ Vai nepieciešamas jaunas skrūves un blīves?
☐ Vai tiks novērstas eļļas vai šķidruma noplūdes?
☐ Kādas markas detaļas tiks uzstādītas?
☐ Kāda ir detaļu un darba garantija?
☐ Vai pēc darba saņemšu detaļu kodus?
☐ Vai rēķinā būs datums un nobraukums?
☐ Kad paredzēta nākamā pārbaude vai maiņa?
Īsā pašpārbaude
Automobilis gadā nobrauc tikai 5000 kilometru. Vai zobsiksnas vecumu var ignorēt?
Nē. Ja ražotājs nosaka arī laika robežu, jāievēro tas nosacījums, kas pienāk pirmais — nobraukums vai gadi.
Zobsiksna izskatās tīra un bez plaisām. Vai maiņu var atlikt?
Vizuāla apskate nevar droši novērtēt siksnas iekšējās šķiedras un visu piedziņas komponentu stāvokli. Ja sasniegts ražotāja intervāls, maiņu neatliek tikai laba ārējā izskata dēļ.
Motoram ir ķēde un nav noteikta periodiska maiņa. Vai par to vispār nav jādomā?
Jāievēro pareiza eļļas apkope un jāpievērš uzmanība trokšņiem, kļūdu kodiem un motora darbības izmaiņām. Ķēdes sistēma var nolietoties arī bez fiksēta maiņas intervāla.
Vai pēc zobsiksnas pārtrūkšanas motoru vajag vairākkārt mēģināt iedarbināt?
Nē. Ja ir aizdomas par sadales piedziņas bojājumu, atkārtoti iedarbināšanas mēģinājumi var palielināt mehānisko bojājumu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai zobsiksna pirms pārtrūkšanas vienmēr rada troksni?
Nē. Troksni var radīt ruļļi, spriegotājs vai sūknis, bet pati siksna var zaudēt zobus vai pārtrūkt bez skaidra iepriekšēja brīdinājuma.
Vai lielceļa kilometri zobsiksnai ir vieglāki nekā pilsētas braukšana?
Ekspluatācijas režīms var ietekmēt vairākus mezglus, taču tas neatceļ ražotāja noteikto intervālu. Nevajag pašam pagarināt maiņas termiņu tikai tāpēc, ka lielākā daļa kilometru nobraukta ārpus pilsētas.
Vai ķēdes troksnis vienmēr nozīmē, ka jāmaina pilns komplekts?
Vispirms jānosaka trokšņa avots un sistēmas stāvoklis. Ja apstiprināts ķēdes piedziņas nodilums, remontā parasti vērtē ķēdi, vadotnes, spriegotāju, zobratus, stiprinājumus un blīves kā vienotu sistēmu.
Vai eļļas maiņa var salabot izstieptu ķēdi?
Nē. Pareiza eļļa var uzlabot hidrauliskā spriegotāja darbību, ja problēma saistīta ar eļļošanu, taču mehāniski nolietotu ķēdi, vadotni vai zobratu tā neatjauno.
Vai ūdenssūkņa maiņa kopā ar zobsiksnu nav lieka detaļu mainīšana?
Tas atkarīgs no motora konstrukcijas. Ja sūkni darbina zobsiksna vai tā vēlākai maiņai jāatkārto gandrīz viss darbs, jauna sūkņa uzstādīšana var samazināt atkārtota remonta un piedziņas bojājuma risku.
Vai var uzticēties universālam intervālam, piemēram, 100 000 kilometru?
Nē. Dažādiem motoriem intervāli būtiski atšķiras, un ražotājs var noteikt arī laika robežu vai īpašas pārbaudes prasības.
Vai eļļā strādājošai siksnai der jebkura pareizās viskozitātes eļļa?
Nē. Nepieciešama arī konkrētā automobiļa ražotāja prasītā eļļas specifikācija. Vienāds viskozitātes apzīmējums negarantē vienādu piedevu sastāvu un saderību.
Vai Check Engine lampiņa vienmēr iedegsies pirms ķēdes bojājuma?
Nē. Vadības bloks var reģistrēt sadales fāžu neatbilstību, taču mehānisks troksnis vai spriegotāja problēma var parādīties pirms skaidra brīdinājuma panelī.
Apkope, kuru nedrīkst plānot pēc minējuma
Zobsiksna, zobķēde un eļļā strādājoša siksna dara vienu pamatdarbu — uztur precīzu dzinēja mehānisko ritmu. Atšķiras to konstrukcija, apkopes noteikumi un tipiskie bojājumu cēloņi.
Sausai zobsiksnai svarīgs ir ražotāja noteiktais nobraukuma un laika intervāls. Ķēdei būtiska ir eļļošana, trokšņu un fāžu kļūdu savlaicīga diagnostika. Slapjajai siksnai nepieciešama precīza eļļas specifikācija un konkrētā motora pārbaudes procedūra.
Pērkot lietotu automobili, nepierādītu apkopes vēsturi nevajag pārvērst par cerību. Profilaktiska pārbaude vai maiņa var šķist dārga tikai līdz brīdim, kad to salīdzina ar dzinēja remontu pēc sadales piedziņas atteices.
Vadītāja galvenā atziņa: noskaidro precīzu motora kodu, pārbaudi ražotāja intervālu un pieprasi dokumentus. Ja zobsiksnas maiņa nav pierādāma vai ķēde aukstā startā rada aizdomīgu troksni, neatliec diagnostiku līdz nākamajai sezonai.